Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Buddhaguṇagāthāvalī

Yatheva puppharāsimhā, gantheyya mālā sobhanā;

Evaṃ buddhaguṇagāthā, viraciṃ sahassādhikā.

Sopi bhagavā arahaṃ, sammāsambuddho sayambhū;

Vijjācaraṇasampanno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1.

Purisadammasārathī, lokavidū anuttaro;

Satthādevamanussānaṃ, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.2.

Sugato sugado sāmī, sukhado santipadāyako;

Sabbalokānukampako, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.3.

Varo varaññū varado, varuttamo varāharo;

Varadhammaṃ adesayi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.4.

Mahāmaṅgalamaṅgalyo, maṅgalo maṅgalālayo;

Maṅgalāyatano nātho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.5.

Maṅgalindo maṅgaliko, mahāmaṅgalanāyako;

Maṅgaladhammaṃ desesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.6.

Maṅgalaggo maṅgalaññū, maṅgalatthapadāyako;

Maṅgalapanthadassāvī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.7.

Maṅgaliccho maṅgaliddho, maṅgalamabhivaddhano;

Maṅgalehi paripuṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.8.

Maṅgalābhā ujjotesi, maṅgalatthapabhākaro;

Maṅgalālokamaṇḍito, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.9.

Maṅgalatthamanuppatto, maṅgalatthaparāyaṇo;

Sabbadā maṅgalakaro, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.10.

Maṅgalamaggamanvesi, patto maṅgalamuttamaṃ;

Maṅgalāyanaṃ dassetā, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.11.

Maṅgalamahimādhārī, maṅgalakārī nāyako;

Sabbadhi maṅgaladātā, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.12.

Maṅgalassa kovido ca, amaṅgalassa kovido;

Paramaṃ maṅgalaṃ laddho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.13.

Sabbamaṅgalasampanno, maṅgalaghosaghosako;

Maṅgaluttamaṃ desesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.14.

Mahāmaṅgalatthaṃ maggī, laddho dhammasumaṅgalo;

Maṅgala’ddhānaṃ ñāpesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.15.

Agārikatthaṃ ñāpesi, mahāmaṅgalamuttamaṃ;

Gihī sahāyako sāmī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.16.

Mahāmaṅgala’laṅkito, mahāmaṅgalabhūsano;

Mahāmaṅgalasekharo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.17.

Mahāmaṅgalaṃsumālī, maṅgalābho samujjalo;

Maṅgalaṃsuṃ ujjotesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.18.

Mahaggha maṅgalodadhi, mahantamaṅgalaṇṇavo;

Mahāmaṅgalasāgaro, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.19.

Amaṅgalanisāhantā, maṅgalabhānubhassaro;

Maṅgalālokavikiṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.20.

Bāhusacco bujjhanako, dhammacakkhuuppādako;

Tibhavamaṅgalaṅkārī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.21.

Mahāvattā pavattā ca, atthassa ninnetā pabhū;

Amatassa dātā viññū, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.22.

Divā tapati ādicco, rattiṃ dippati candimā;

Rattiṃdivaṃ tapi nātho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.23.

Sannaddho khattiyo tapati, jhāyī tapati brāhmaṇo;

Nirantaraṃ tapi nātho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.24.

Dukkhadomanassanāsī, sokaparidevakkhayo;

Jātimaccujarātigo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.25.

Yathāvādī tathākārī, tathavādī tathāgato;

Yathākārī tathāvādī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.26.

Bhaggarāgo bhaggadoso, bhaggamoho so bhagavā;

Bhaggamāno bhaggamāyo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.27.

Bhaggakāmo bhaggakodho, bhaggakopo bhaggakuho;

Bhaggakasāvo bhaggindho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.28.

Bhaggajāti bhaggamaccū, bhaggaloko bhaggabhavo;

Bhaggasaṃsāro bhaggogho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

礼敬彼世尊、阿罗汉、正等正觉者
佛德偈颂
正如从众花中，能编织美丽花环；
如是我造佛德偈，超过一千之数量。
彼世尊是阿罗汉，自觉正等正觉者；
明行足具足圆满，我礼敬彼佛陀。1.
调御丈夫之导师，世间解无上尊者；
人天众生之导师，我礼敬彼佛陀。2.
善逝善说之主宰，赐乐寂静之施予；
悲悯一切诸世间，我礼敬彼佛陀。3.
最胜知胜施胜者，至胜能除胜垢者；
宣说最胜正法者，我礼敬彼佛陀。4.
大吉祥之吉祥者，吉祥吉祥之所依；
吉祥依处之怙主，我礼敬彼佛陀。5.
吉祥王吉祥具足，大吉祥之引导者；
宣说吉祥正法者，我礼敬彼佛陀。6.
吉祥上首知吉祥，吉祥义利之施予；
吉祥道路之开示，我礼敬彼佛陀。7.
求吉祥得吉祥者，增长吉祥之功德；
具足圆满诸吉祥，我礼敬彼佛陀。8.
吉祥光明遍照耀，吉祥义利之光明；
庄严吉祥之光辉，我礼敬彼佛陀。9.
已得吉祥之义利，究竟吉祥之彼岸；
常作吉祥之事业，我礼敬彼佛陀。10.
寻求吉祥之道路，已证最上之吉祥；
开示吉祥之法门，我礼敬彼佛陀。11.
具足吉祥之威德，作吉祥之引导者；
一切处施予吉祥，我礼敬彼佛陀。12.
善巧了知于吉祥，亦知不吉祥之事；
已得最上之吉祥，我礼敬彼佛陀。13.
具足一切诸吉祥，宣说吉祥之音声；
开示最上之吉祥，我礼敬彼佛陀。14.
寻求大吉祥义利，已得正法之吉祥；
开示吉祥之长道，我礼敬彼佛陀。15.
宣说在家之义利，最上广大之吉祥；
在家眷属之主宰，我礼敬彼佛陀。16.
大吉祥以为庄严，大吉祥以为严饰；
大吉祥为顶冠者，我礼敬彼佛陀。17.
大吉祥光耀花鬘，吉祥光明极照耀；
照耀吉祥之光明，我礼敬彼佛陀。18.
珍贵吉祥之大海，广大吉祥之汪洋；
大吉祥之大海者，我礼敬彼佛陀。19.
摧毁不吉祥黑暗，吉祥日轮光照耀；
吉祥光明遍散布，我礼敬彼佛陀。20.
多闻善觉悟之者，开启法眼之导师；
三有吉祥庄严者，我礼敬彼佛陀。21.
大说法者转法轮，义利引导之主宰；
甘露施予智慧者，我礼敬彼佛陀。22.
白昼太阳放光明，夜晚明月放光辉；
昼夜光明照怙主，我礼敬彼佛陀。23.
武装刹帝利光耀，禅修婆罗门光明；
无间断照耀怙主，我礼敬彼佛陀。24.
灭苦恼忧愁之者，除悲叹与忧恼者；
超生死老病之者，我礼敬彼佛陀。25.
如所说而如实行，如所行而如实说；
如实说行如来者，我礼敬彼佛陀。26.
破除贪欲破嗔恚，破除愚痴彼世尊；
破除我慢破诳幻，我礼敬彼佛陀。27.
破除欲望破忿怒，破除瞋恚破虚伪；
破除垢染破骄慢，我礼敬彼佛陀。28.
破除生死破世间，破除有漏破轮回；
破除轮回破暴流，我礼敬彼佛陀。29.

29.

Bhogabhaggo sokabhaggo, rogabhaggo bhaggarajo;

Sūlabhaggo sallabhaggo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.30.

Āsābhaggo issābhaggo, ejābhaggo bhaggajaṭā;

Chandabhaggo bandhabhaggo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.31.

Vītarāgo vītadoso, vītamoho vītāsavo;

Vītakāmo vītakodho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.32.

Vītapāpo vītapuñño, vītabhāro vītamalo;

Vītavikāro vītindho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.33.

Vantarāgo vantadoso, vantamoho vantamalo;

Vantakasāvo vantīgho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.34.

Vantarāgo vantadoso, vantamoho vantamalo;

Vantakasāvo vantīgho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.35.

Sagguru tilokaguru, sabbasattānamaggagurū;

Netāresu mahānetā, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.36.

Mahāguru naraguru, devaguru guruttamo!

Jeṭṭhaguru seṭṭhaguru, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.37.

Vissaguru lokaguru, dhammaguru gurūttamo;

Natthi etādiso guru, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.38.

Mahāsatthā mahāsotthi, mahāmitto mahāsakhā;

Mahākalyāṇamitto yo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.39.

Mahāpañño mahāviññū, mahāvidvā mahāvidū;

Mahāmedhāvī sumedho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.40.

Mahāsuddho mahābhaddo, mahādayo mahāsayo;

Mahādibbo mahābhabbo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.41.

Mahāvīro mahādhīro, mahāsūro mahabbalo;

Mahāmāracamū maddi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.42.

Mahājeṭṭho mahāseṭṭho, mahaggo mahānāyako;

Mahācheko mahādakkho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.43.

Mahābyatto mahāñāto, mahākhyāto mahāyasī;

Mahiddho mahāvikhyāto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.44.

Mahātuṭṭho mahāhaṭṭho, mahājavo mahājayo;

Mahāsantuṭṭho visiṭṭho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.45.

Mahānātho mahāsāmī, mahāpabhū mahāvibhū;

Mahissaro bodhissaro, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.46.

Mahāvaṇṇo mahākanto, manopiyo manāpiko;

Mahāsobhano manuñño, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.47.

Mahājhāyī mahāñāṇī, mahādhīmā mahāsudhī;

Mahāvibhāvī medhāvī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.48.

Mahākhantī ca titikkho, mahānikkaṅkho dhammagū;

Mahāsaṃyato saṃvuto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.49.

Mahāthomito pūjito, mahāmānito vandito;

Mahābhivādito bhiyyo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.50.

Mahatattho mahatthiko, mahantattho mahattaro;

Mahanto mahattappatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.51.

Mahālābhī mahākārī, mahādāyī mahādhanī;

Mahāvijjo mahāpujjo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.52.

Mahābuddhi mahābudhā, mahāpabodhipuṅgavo;

Mahābhavaṇṇavaṃ tiṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.53.

Mahānāgo mahābhāgo, mahābāho mahiddhiko;

Mahāyodho mahaggato, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.54.

Mahādanto mahāsanto, mahāgaṇī mahāguṇī;

Mahāsantipadāyako, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.55.

Mahāsīlo mahācitto, mahābudho mahesino;

Mahāmohodadhiṃ tiṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.56.

Mahātapassī dhammesī, mahāyasassī nāyako;

Mahāpatāpī tejassī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.57.

Mahāābho mahāpabho, mohandhakārabhindako;

Ñāṇapadīpaṃ dīpesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.58.

Mahāpassaddhidāyako, munirājā munissaro;

Santidado sukhadado, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.59.

Mahānīvaraṇā’tīto, mahāmohasamūhato;

Mahoghatiṇṇo mokkhako, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

破除富乐破忧愁，破除疾病破尘垢；
破除刺痛破箭伤，我礼敬彼佛陀。30.
破除希望破嫉妒，破除渴爱破缠结；
破除欲望破束缚，我礼敬彼佛陀。31.
离贪欲离嗔恚，离愚痴离诸漏；
离欲望离忿怒，我礼敬彼佛陀。32.
离罪恶离福德，离重担离垢染；
离变异离骄慢，我礼敬彼佛陀。33.
断除贪欲断嗔恚，断除愚痴断垢染；
断除烦恼断怨恨，我礼敬彼佛陀。34.
断除贪欲断嗔恚，断除愚痴断垢染；
断除烦恼断怨恨，我礼敬彼佛陀。35.
善导师三界导师，一切众生最上师；
诸引导中大导师，我礼敬彼佛陀。36.
大导师人间导师，天界导师最胜师；
最尊师最殊胜师，我礼敬彼佛陀。37.
世界师世间导师，正法师最上导师；
无有如是之导师，我礼敬彼佛陀。38.
大导师大吉祥者，大友人大善知识；
是为大善知识者，我礼敬彼佛陀。39.
大智慧大觉悟者，大博学大通达者；
大智者善慧具足，我礼敬彼佛陀。40.
大清净大贤善者，大慈悲大善良者；
大光明大威德者，我礼敬彼佛陀。41.
大勇者大坚毅者，大英雄大力量者；
降伏大魔军众者，我礼敬彼佛陀。42.
大尊者大殊胜者，大上首大引导者；
大巧善大善巧者，我礼敬彼佛陀。43.
大辩才大名声者，大声闻大名望者；
大神通大威名者，我礼敬彼佛陀。44.
大欢喜大愉悦者，大迅速大胜利者；
大知足殊胜具足，我礼敬彼佛陀。45.
大怙主大主宰者，大威力大自在者；
大自在觉悟主宰，我礼敬彼佛陀。46.
大容颜大端严者，意可爱意喜悦者；
大庄严可意乐者，我礼敬彼佛陀。47.
大禅修大智慧者，大智者大清净者；
大光明具慧智者，我礼敬彼佛陀。48.
大忍辱具堪忍者，大无疑法行具足；
大自制具律仪者，我礼敬彼佛陀。49.
大赞叹受供养者，大尊敬受礼拜者；
大崇敬更增上者，我礼敬彼佛陀。50.
大义利大利益，大意义更殊胜；
广大者得大义，我礼敬彼佛陀。51.
大获得大作为，大布施大财富；
大明智大供养，我礼敬彼佛陀。52.
大觉悟大智慧，大菩提最殊胜；
越渡大有海者，我礼敬彼佛陀。53.
大龙象大福德，大臂力大神通；
大勇士大境界，我礼敬彼佛陀。54.
大调御大寂静，大众主大功德；
施予大寂静者，我礼敬彼佛陀。55.
大戒德大心意，大觉者大仙人；
越渡大痴海者，我礼敬彼佛陀。56.
大苦行求法者，大名声引导者；
大威德具光辉，我礼敬彼佛陀。57.
大光明大光辉，破除痴暗黑者；
点燃智慧灯者，我礼敬彼佛陀。58.
施大轻安寂静，牟尼王牟尼主；
施寂静施安乐，我礼敬彼佛陀。59.
超越大障碍者，摧毁大愚痴者；
度暴流解脱者，我礼敬彼佛陀。60.

60.

Mahābhavopadhicatto, lobhadosavināsako;

Mahāripuṃ nimaddesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.61.

Mahā’bhiññābalappatto, mahāmaññitanāsako;

Mahāsaddhamaṃ niddisi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.62.

Ahorattiṃ sadāsuddho, mahālokagganāyako;

Samattavissavissuto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.63.

Mahāavijjāucchinno, mahāāsattiriñcako;

Mahājaṭā vijaṭesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.64.

Mahāsūlavivattako, mahāsallavinodano;

Mahāsavaṃ byantikaro, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.65.

Mahāparakkamī sūro, sabbathā aparājayo;

Accantaabhayo vīro, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.66.

Mahātaṇhāvītivatto, mahāsokapanūdano;

Mahādukkhamatikkanto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.67.

Mahāmānamatikkamo, mārasenanimmaddano;

Kammaklesaṃ nijjaresi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.68.

Mahābhavodadhittiṇṇo, pāpaṇṇavapāraṅgato;

Mahāsaṃsaraṇātigo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.69.

Mahāsaṃyojanātīto, mahāvaṭṭavināsako;

Mahāsaṃsāroghatiṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.70.

Mahārāgavirañjako, mahādosanimmaddako;

Mahāsotaṃ visosesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.71.

Mahāmettāvihārī yo, mahāpuñño mahāraho;

Mahākaruṇāsāgaro, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.72.

Mahābhavasindhulaṅghī, bhavamutto bhavantagū;

Sokasūlasamucchinno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.73.

Mahāvanapathātīto, mahākantārapāragū;

Mahābhavoghanittiṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.74.

Mahāmaggaphalappatto, supatto amatodadhī;

Bhavacakkaṃ vibhañjesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.75.

Mahāsubodhisampanno, muttimaggasubhāvito;

Bhavabandhanaṃ bhañjesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.76.

Mahānandīsamucchinno, mahākilesanissaṭo;

Mahāpāpoghamuttiṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.77.

Mahāpihāparikkhīṇo, mahāsaṃyojane nudo;

Sabbāsave vinodesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.78.

Mohatimiraṃ bhañjesi, suriyo’va pabhaṅkaro;

Mahājutiṃ pabhāsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.79.

Mahābhayaṃ padālesi, chambhacchinno bhayanudo;

Mahādukkhakkhandhanudo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.80.

Mahāsattuṃ vināsesi, sattidhārī mahābalī;

Mahāsiddho mahesakkho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.81.

Mahātamaṃ panudi ca, mahājotipabhāsako;

Ādicco viya dīpesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.82.

Mahābhogapariccāgī, tiṇṇamahātaṇhaṇṇavo;

Mohudadhiṃ pāraṅgato, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.83.

Mahābhiññābalappatto, mahāpadhānanāyako;

Mahābandhanavimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.84.

Mahābodhimahaṇṇavo, mahāsambodhisāgaro;

Mahāñāṇamahodadhi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.85.

Mahābhisakko yatīndo, taṇhārogatikicchako;

Dukkhato bahū mocesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.86.

Mahāmahimāmaṇḍito, chabbaṇṇaraṃsidhārako;

Mahāpabhāya byāpako, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.87.

Mahākaruṇāsampatto, sadā mettāya’bhirato;

Mahājanahitarato, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.88.

Mahāmicchādiṭṭhiṃ hantā, mahāsaddhammuddesako;

Mahāantakupacchinno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.89.

Mahāsokasallakatto, mahākhīlavisodhano;

Mahāsantikaro loke, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.90.

Mahāpāpapaṅkaṃ dhotā, mahādukkhavimocako;

Mahāsajjanaṃ sodhesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.91.

Mahāantakahantā yo, maccusenavināsako;

Mahātaṇhaṃ vinodesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

大有取舍离者，灭除贪欲嗔恚；
降伏大敌对者，我礼敬彼佛陀。61.
具足大神通力，摧毁大慢心者；
宣说大正法者，我礼敬彼佛陀。62.
昼夜常清净者，大世间引导者；
遍闻一切世间，我礼敬彼佛陀。63.
断除大无明者，舍离大执著者；
解开大结缚者，我礼敬彼佛陀。64.
转离大刺痛者，拔除大箭伤者；
断除大漏流者，我礼敬彼佛陀。65.
大精进勇猛者，一切不可败者；
究竟无畏勇者，我礼敬彼佛陀。66.
超越大渴爱者，驱除大忧愁者；
超越大苦恼者，我礼敬彼佛陀。67.
超越大我慢者，摧毁魔军众者；
消除业烦恼者，我礼敬彼佛陀。68.
越渡大有海者，到达罪恶彼岸；
超越大轮回者，我礼敬彼佛陀。69.
超越大系缚者，摧毁大轮转者；
度越轮回暴流，我礼敬彼佛陀。70.
离染大贪欲者，摧毁大嗔恚者；
枯竭大暴流者，我礼敬彼佛陀。71.
安住大慈心者，大福德大应供；
大悲悯海洋者，我礼敬彼佛陀。72.
跨越大有海者，解脱有证有边；
断除忧愁刺者，我礼敬彼佛陀。73.
超越大林径者，度过大旷野者；
度脱大有暴流，我礼敬彼佛陀。74.
证得大道果者，善得甘露海者；
破坏有轮回者，我礼敬彼佛陀。75.
具足大觉悟者，善修解脱道者；
断除有结缚者，我礼敬彼佛陀。76.
断除大欢喜者，出离大烦恼者；
度脱大罪流者，我礼敬彼佛陀。77.
灭尽大渴望者，推开大系缚者；
除灭一切漏者，我礼敬彼佛陀。78.
破除愚痴暗者，如日放光明者；
放射大光辉者，我礼敬彼佛陀。79.
摧破大恐惧者，断除惊怖除畏；
推开大苦蕴者，我礼敬彼佛陀。80.
摧毁大敌者，持剑大力者；
大成就大威德，我礼敬彼佛陀。81.
驱除大黑暗，放大光明者；
如日照耀者，我礼敬彼佛陀。82.
舍离大财富，度大渴爱海；
到达痴海岸，我礼敬彼佛陀。83.
得大神通力，大精进导师；
解脱大束缚，我礼敬彼佛陀。84.
大菩提海洋，大正觉海者；
大智慧大海，我礼敬彼佛陀。85.
大医王修行，治渴爱病者；
解脱众多苦，我礼敬彼佛陀。86.
庄严大威德，具足六色光；
遍满大光明，我礼敬彼佛陀。87.
具足大悲悯，常乐于慈心；
乐利众生者，我礼敬彼佛陀。88.
破大邪见者，示大正法者；
断除大死者，我礼敬彼佛陀。89.
除大忧愁箭，清净大顽固；
世间作大寂，我礼敬彼佛陀。90.
洗大罪泥者，解脱大苦者；
净化大善人，我礼敬彼佛陀。91.
是大死魔杀，摧毁死军者；
驱除大渴爱，我礼敬彼佛陀。92.

92.

Mahādiṭṭhiṃ viddhaṃsesi, pāpapuññasamūhato;

Mānaṃ māyañca maddesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.93.

Mahāmohaṃ vināsesi, mahārāganirodhako;

Mahādosaṃ niddhaṃsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.94.

Vicitradhammakathiko, abbhutamagguddesako;

Mahakkhāto mahākathī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.95.

Mahāvādī kammavādī, mahāsakyamunīvaro;

Munipuṅgavo munindo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.96.

Mahāmohanisānāsī, mahāpabhā vitthārako;

Mahājuṇhā pajjotesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.97.

Mahā’vijjānisā hantā, vijjāraṃsivibhūsito;

Mahādhammābhā vikari, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.98.

Mahāmohaṃ nimmaddesi, māyājālavimocano;

Micchāvādaṃ pamaddesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.99.

Āsavasotaṃ sosesi, mahāvyāpādamaddano;

Mohamahodadhitiṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.100.

Mahāmohamatikkanto, mahāsaṅkāvinodano;

Mahābhavoghanittiṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.101.

Pāṇātipātā virato, cattadaṇḍo ahiṃsako;

Amitamettavāridhi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.102.

Adinnādānā virato, aniccho apariggaho;

Sabbassa cāgī virāgī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.103.

Abrahmacariyātīto, kāmabhogapariccajo;

Māradhītāmānaṃ maddi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.104.

Kāyānurakkhī sudanto, vācānurakkhī subbato;

Mahāsīlena sampanno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.105.

Sammāājīvasampanno, suddhācaraṇacārako;

Sīlasiromaṇi sāmī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.106.

Subharo sīlasampanno, suddhācārasiromaṇī;

Thāmavā javasampanno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.107.

Avikappo avitakko, avicāro acintako;

Cittaekaggatāppatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.108.

Indriyāni surakkhesi, sato saṃvaramānaso;

Sammāsamāhitacitto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.109.

Pabalapañño paññaññū, gambhīrapaññāsobhano;

Sampannapañño paññakkho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.110.

Pahūtapañño supañño, puthulapañño paññavā;

Paguṇañāṇo ñāṇakkho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.111.

Tikkhapañño khippapañño, puṇṇapañño paññāpabhū;

Paññānātho paññāsāmī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.112.

Dhuvapañño ṭhitapañño, thirapañño paññādado;

Pariyodātapañño yo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.113.

Paññāya pāramīppatto, anantapaññasekharo;

Puññapāramīsampanno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.114.

Paññādhanī paññābalī, paññāsīlasamāhito;

Paññāpati paññādhārī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.115.

Paññavanto sudhīmanto, sīdhapañño paññānidhi;

Paññāvāridhi paññagū, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.116.

Paguṇapaññākusalo, anantapaññavā vibhū;

Seṭṭhapañño jeṭṭhapañño, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.117.

Paripuṇṇapañño puṇṇo, pavarapaññapāragū;

Paññissaro ñāṇissaro, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.118.

Accantaamalapañño, sampuṇṇapaṭibhānavā;

Paṭivedhapaññādhārī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.119.

Anomapañño anomo, bhūripañño paññavaro;

Parisuddhapañño suddho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.120.

Nibbedhikapañño nātho, paṭibodhapañño paṭū;

Visuddhapañño saṃsuddho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.121.

Paññācakkhu ñāṇacakkhu, buddhacakkhu sucakkhumā;

Samantacakkhu sampuṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.122.

Pabalapaññāsaṃyutto, tikkhamedho medhāmayo;

Puṇṇābhiññā aññātāvī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

摧破大邪见，积聚罪与福；
践踏慢与幻，我礼敬彼佛陀。93.
摧毁大愚痴，息灭大贪欲；
粉碎大嗔恚，我礼敬彼佛陀。94.
种种说法者，稀有道开示；
大闻名大说，我礼敬彼佛陀。95.
大论师业论，大释迦牟尼；
牟尼中最胜，我礼敬彼佛陀。96.
破除大痴暗，广大光明者；
照耀大月光，我礼敬彼佛陀。97.
破大无明暗，明光所庄严；
放大法光明，我礼敬彼佛陀。98.
摧伏大愚痴，解脱幻网者；
摧破邪说者，我礼敬彼佛陀。99.
枯竭漏暴流，摧毁大瞋恚；
度越痴大海，我礼敬彼佛陀。100.
超越大愚痴，驱除大疑惑；
度脱大有流，我礼敬彼佛陀。101.
远离杀生者，舍杖不害者；
无量慈海者，我礼敬彼佛陀。102.
远离不与取，无欲无执取；
舍一切离欲，我礼敬彼佛陀。103.
超越非梵行，舍离欲乐者；
降伏魔女慢，我礼敬彼佛陀。104.
护身善调御，护语善持戒；
具足大戒者，我礼敬彼佛陀。105.
具足正命者，清净行持者；
戒宝顶主宰，我礼敬彼佛陀。106.
易养具戒者，清净行顶宝；
具力具迅速，我礼敬彼佛陀。107.
无分别无寻，无伺无思虑；
心一境性达，我礼敬彼佛陀。108.
善护诸根者，念心具律仪；
正等持心者，我礼敬彼佛陀。109.
强慧知慧者，甚深慧庄严；
具足慧眼者，我礼敬彼佛陀。110.
广慧善慧者，广大慧具慧；
熟练智具眼，我礼敬彼佛陀。111.
利慧速慧者，满慧慧主者；
慧怙主慧主，我礼敬彼佛陀。112.
常慧住慧者，坚慧施慧者；
遍净慧具足，我礼敬彼佛陀。113.
慧波罗蜜达，无量慧顶冠；
福波罗蜜具，我礼敬彼佛陀。114.
具慧力慧财，慧戒等持者；
慧主慧持者，我礼敬彼佛陀。115.
具慧善智者，成就慧藏者；
慧海慧行者，我礼敬彼佛陀。116.
熟练慧善巧，无量慧自在；
最胜慧最上，我礼敬彼佛陀。117.
圆满慧具足，最胜慧彼岸；
慧自在智主，我礼敬彼佛陀。118.
究竟无垢慧，圆满辩才者；
证悟慧持者，我礼敬彼佛陀。119.
无上慧无上，广慧慧最胜；
清净慧清净，我礼敬彼佛陀。120.
通达慧怙主，觉悟慧善巧；
清净慧遍净，我礼敬彼佛陀。121.
慧眼智慧眼，佛眼善眼者；
普眼圆满者，我礼敬彼佛陀。122.
强慧相应者，利智具智者；
圆满通达智，我礼敬彼佛陀。123.

123.

Paññāvudhena sampanno, ajeyyo ajito pabhū;

Jino ajini pāpimaṃ, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.124.

Asaṅkhatamanuppatto, paññā’bharaṇabhūsito;

Paramatthaṃ paññāpesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.125.

Paññavā paññaṃ pasāresi, ñāṇī ñāṇasaṃvaḍḍhano;

Adhammadhaṃsako dhammī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.126.

Paññāsekharo paññindo, ñāṇindo ñāṇasekharo;

Dhammasekharo dhammindo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.127.

Javanapañño jitatto, sabbaganthappamocano;

Gaṇṭhimutto guttadvāro, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.128.

Bahupañño bahukārī, bahuñāṇī bahuguṇo;

Bahulaguṇasampanno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.129.

Paññāvimuttisampanno, mohātīto dukkhātigo;

Kilesasallakantako, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.130.

Bodhihadayo sambuddho, paññindo paññamānaso;

Ñāṇacetaso ñāṇābho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.131.

Dhuvasīlo dhuvacitto, dhuvamedho dhuvaṅgato;

Dhuvamutto dhuvaladdho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.132.

Sīlabalī cittabalī, paññābalī aññābalī;

Dhammabalī dhīrabalī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.133.

Sīladhanī cittadhanī, paññādhanī aññādhanī;

Dhammadhanī dhīradhanī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.134.

Kāyāsaṃvarasaṃyato, saṃyatavācāsaṃvaro;

Cittasaṃvara saṃyato, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.135.

Sīlaggo samādhippatto, paññappatto subhāvito;

Dhammasudhārasaṃ pāyī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.136.

Susīlo samādhippatto, paññālaṅkāra’laṅkato;

Dhammābharaṇabhūsito, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.137.

Sammāsamādhi’laṅkito, sīlapaññavibhūsato;

Sabbābhiññābalappatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.138.

Suddhasīlo suddhacitto, suddhapañño suddhamano;

Suddhadhammaṃ pakāsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.139.

Sīlavā susamāhito, paññavā yasavā isi;

Lokavissuto vidito, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.140.

Sīlasamādhisampanno, vidhuro paññapuṅgavo;

Sabbesaṃ sabbaṃ bodhesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.141.

Anantañāṇī nijjhānī, ñāṇasīsacūḷāmaṇi;

Ñāṇakkho narapāmokkho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.142.

Nāyakānaṃ varo nātho, ñāṇiko ñāṇapuṇṇiko;

Ñāṇasamattho ñāṇaṭṭho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.143.

Ñāṇarāmo ñāṇarato, gambhīrañāṇakovido;

Ñāṇadassanasampanno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.144.

Ñāṇasobhito ñāṇaggū, ñāṇa’laṅkāra’laṅkato;

Ñāṇasiromaṇi ñāṇī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.145.

Ñāṇavanto ñāṇavaro, ñāṇaneru suññāṇavā;

Ñāṇasindhu ñāṇodadhi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.146.

Ñāṇamoli ñāṇamuddho, ñāṇadīpo ñāṇasikho;

Ñāṇameru ñāṇasiṅgo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.147.

Gambhīraññāṇī medhāvī, tikkhaññāṇī vicakkhaṇo;

Aññāṇamūlaṃ bhañjesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.148.

Sabbañāṇī sabbaññāto, satthā sammapavattako;

Suddhadhammaṃ vitthāresi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.149.

Sabbaññutañāṇapatto, sabbaviññū vināyako;

Nibbānasukhasampatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.150.

Sabbaññū sabbañāṇiko, sabbato maññanājaho;

Sabbamathitavikkhīṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.151.

Sabbañāṇādhipatiko, samattho pavaro pabhū;

Sabbato ñāṇadassāvī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.152.

Dasabalādhipo nāgo, amitañāṇādhipati;

Bahuṃ iddhiṃ anuppatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

具足慧武器，不败无敌主；
胜者降恶魔，我礼敬彼佛陀。124.
已证无为法，慧庄严装饰；
宣说最上义，我礼敬彼佛陀。125.
具慧展开慧，具智增长智；
摧非法持法，我礼敬彼佛陀。126.
慧冠冕慧王，智之王智冠；
法冠冕法王，我礼敬彼佛陀。127.
速慧胜自我，解脱一切结；
离结护诸根，我礼敬彼佛陀。128.
多慧多作为，多智多功德；
具足众功德，我礼敬彼佛陀。129.
具足慧解脱，超痴越苦者；
拔除烦恼箭，我礼敬彼佛陀。130.
菩提心正觉，慧王慧意者；
智心智光明，我礼敬彼佛陀。131.
常戒常心者，常智常趣向；
常解脱常得，我礼敬彼佛陀。132.
戒力心力具，慧力智力具；
法力智力具，我礼敬彼佛陀。133.
戒财心财具，慧财智财具；
法财智财具，我礼敬彼佛陀。134.
身律仪摄护，语律仪摄护；
心律仪摄护，我礼敬彼佛陀。135.
戒上具等持，具慧善修习；
饮法甘露味，我礼敬彼佛陀。136.
具戒得等持，慧庄严装饰；
法庄严严饰，我礼敬彼佛陀。137.
正等持庄严，戒慧所严饰；
具足神通力，我礼敬彼佛陀。138.
净戒净心者，净慧净意者；
宣说清净法，我礼敬彼佛陀。139.
具戒善等持，具慧有名声；
世间所闻知，我礼敬彼佛陀。140.
具戒定圆满，最胜慧牛王；
为众觉一切，我礼敬彼佛陀。141.
无量智禅思，智顶宝冠者；
智眼人中最，我礼敬彼佛陀。142.
导师中最胜，具智智圆满；
智自在智住，我礼敬彼佛陀。143.
乐智喜智者，深智善巧者；
具足智见者，我礼敬彼佛陀。144.
智庄严智行，智饰所庄严；
智顶珠具智，我礼敬彼佛陀。145.
具智最胜智，智须弥善智；
智海智大海，我礼敬彼佛陀。146.
智冠智顶者，智灯智光焰；
智须弥智峰，我礼敬彼佛陀。147.
深智具慧者，利智明见者；
破除无明根，我礼敬彼佛陀。148.
一切智众知，导师正引导；
广说清净法，我礼敬彼佛陀。149.
证一切智智，一切知导师；
具足涅槃乐，我礼敬彼佛陀。150.
一切智具智，舍离一切慢；
摧毁一切尽，我礼敬彼佛陀。151.
一切智自在，圆满最胜主；
遍见一切智，我礼敬彼佛陀。152.
十力主龙象，无量智自在；
证得诸神通，我礼敬彼佛陀。153.

153.

Paṭivedhañāṇayutto, māyāpaṭapacchedako;

Avijjaṃ paridhaṃsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.154.

Muttiñāṇaṃ gavesi yo, maggasaccapakāsako;

Magga’kkhāyī maggavidū, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.155.

Sabbāññāṇaṃ vināsesi, mahāpaññānamuttamo;

Bodhiñāṇamahāsindhu, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.156.

Sammādassanasampatto, sammāñāṇapatiṭṭhito;

Sammāvimuttijitatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.157.

Arahā vijjāsampanno, ñāṇasikharasekharo;

Paramaṃ sukhaṃ sampatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.158.

Paramañāṇasampanno, pavarapaññāpuṇṇiko;

Sammāvimuttiṃ sampatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.159.

Sabbadassāvī suññāṇī, sabbakiccesu paṇḍito;

Sabbadhi suguṇupeto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.160.

Saṃvedanā saṃveditvā, sammāsambodhiṃ bodhayi;

Sokavigato sumato, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.161.

Vedanāsu vītagijjho, vedanāmutto sabbathā;

Vedagū ca vedantagū, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.162.

Vissāsabhūmi sattānaṃ, andhānaṃ nayanūpamo;

Arakkheyyo ārakkhako, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.163.

Dukkhasakkhī dukkhakkhīṇo, dukkhavidū dukkhantagū;

Dukkhappahīno dukkhaññū, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.164.

Kāyasakkhī cittasakkhī, vedanānusakkhī sukhī;

Dhammānusakkhī susakkhī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.165.

Santakāyo santavāco, santacitto samāhito;

Sabbūpadhivūpasanto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.166.

Sammāsamāhitacitto, sammāsīle patiṭṭhito;

Sammāpaññāparipuṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.167.

Nikhilaniṭṭha’dhigamo, accāraddhavipassako;

Samattasantisampatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.168.

Sabbakāyaṃ saṃveditvā, sabbadhammavipassako;

Bhavasaṃsāraṃ riñcesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.169.

Sabbadā satisampanno, sampajaññarato sadā;

Santataṃ samaṇo sāmī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.170.

Saccadassanadassāvī, saccadhammavipassako;

Saccacakkaṃ pavattesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.171.

Jhānasokhummasampanno, attapaṇidhipāragū;

Bhavādīnavadassāvī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.172.

Cakkhumanto vatavanto, sīlavanto susīlavā;

Medhāvanto paññāvanto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.173.

Vaṇṇavanto guṇavanto, jutimanto jutidharo;

Yasavanto kittimanto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.174.

Satimanto yati santo, matimanto medhāvino;

Patāpavanto dhīmanto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.175.

Yogavanto khemavanto, paṭibhānavanto pabhū;

Hirīmano sirīmano, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.176.

Attadanto anussado, dhīradhārī dhurandharo;

Dhitimanto dhīsampanno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.177.

Thāmavanto iddhimanto, dayāvanto dayālayo;

Kantimanto rūpavanto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.178.

Khantimanto santimanto, bhagavanto sukevalī;

Ñāyavanto nayavanto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.179.

Bodhimanto buddhimanto, bodhiñāṇo bodhiguṇo;

Bodhidhammamanuppatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.180.

Muttadoso mettāvanto, karuṇāvanto modito;

Sabbathā upekkhāvanto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.181.

Yatavanto yatacārī, khamavanto sukhemino;

Tapavanto tathavanto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.182.

Pabhāvavanto puriso, patāpī paṭibhānavā;

Sadatthapaṭidīpako, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

相应证悟智，切断幻网者；
摧毁无明者，我礼敬彼佛陀。154.
寻求解脱智，开示道谛者；
说道者知道，我礼敬彼佛陀。155.
灭尽诸无知，大慧中最上；
菩提智大海，我礼敬彼佛陀。156.
具足正见者，安住正知者；
正解脱胜心，我礼敬彼佛陀。157.
阿罗汉明具，智顶冠庄严；
已证最上乐，我礼敬彼佛陀。158.
具最上智者，圆满最胜慧；
已证正解脱，我礼敬彼佛陀。159.
遍见善知者，一切事智者；
遍具善功德，我礼敬彼佛陀。160.
已觉诸感受，证正等菩提；
离忧具善慧，我礼敬彼佛陀。161.
离受贪著者，完全受解脱；
通达智通达，我礼敬彼佛陀。162.
众生信赖处，盲者之眼目；
无需护能护，我礼敬彼佛陀。163.
苦证者灭苦，知苦达苦边；
断苦知苦者，我礼敬彼佛陀。164.
身证心证者，受随观安乐；
法随观善证，我礼敬彼佛陀。165.
寂身寂语者，寂心等持者；
一切依寂静，我礼敬彼佛陀。166.
正等持心者，安住于正戒；
正慧圆满者，我礼敬彼佛陀。167.
已证圆满义，精进观察者；
具足圆满寂，我礼敬彼佛陀。168.
觉知一切身，观察诸法者；
舍离有轮回，我礼敬彼佛陀。169.
常具足正念，常乐正知者；
永恒沙门主，我礼敬彼佛陀。170.
见真实见者，观真实法者；
转真实法轮，我礼敬彼佛陀。171.
具禅修微细，自愿度彼岸；
见有过患者，我礼敬彼佛陀。172.
具眼具德者，具戒善持戒；
具慧具智者，我礼敬彼佛陀。173.
具色具德者，具光持光者；
具誉具名者，我礼敬彼佛陀。174.
具念修行寂，具慧具智者；
具威德智者，我礼敬彼佛陀。175.
具瑜伽具安，具辩才自在；
具惭具吉祥，我礼敬彼佛陀。176.
自调无慢者，持智担重担；
具坚毅具智，我礼敬彼佛陀。177.
具力具神通，具悲依悲者；
具可意具相，我礼敬彼佛陀。178.
具忍具寂者，具德善独觉；
具道具方便，我礼敬彼佛陀。179.
具觉具觉慧，觉智觉功德；
已证菩提法，我礼敬彼佛陀。180.
离染具慈者，具悲具喜者；
一切具舍者，我礼敬彼佛陀。181.
具制具修行，具忍善安稳；
具苦行如实，我礼敬彼佛陀。182.
具威力丈夫，具威具辩才；
照明自义者，我礼敬彼佛陀。183.

183.

Saṅgachinno raṅgachinno, rāgachinno chinnaratī;

Nandīchinno taṇhāchinno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.184.

Chinnāsaṅko chinnātaṅko, chinnākaṅkho chinnaṅgaṇo;

Chinnasaṃyojanā sabbe, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.185.

Chinnāsaṅgo chinnāsatto, chinnādāno chinnāvilo;

Chinnalitto chinnālambo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.186.

Chinnakāmo chinnakodho, chinnakopo chinnamado;

Chinnakleso chinnakhobho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.187.

Chinnapāpo chinnatāpo, chinniccho chinnasaṃsayo;

Chinnasoto chinnasneho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.188.

Chinnabhogo chinnayogo, chinnabhīti chinnabhayo;

Chinnakhandho chinnachando, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.189.

Bhinnāsaṅko bhinnātaṅko, bhinnākaṅkho bhinnussuko;

Bhinnābhirato bhinnāso, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.190.

Bhinnakhobho bhinnadukkho, bhinnakleso bhinnakhilo;

Bhinnābhimāno bhinnejo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.191.

Lobhabhinno lolabhinno, rosabhinno bhinnaraṇo;

Nehabhinno khedabhinno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.192.

Bhogabhinno sokabhinno, rogabhinno bhinnarajo;

Sūlabhinno sallabhinno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.193.

Saṅgabhinno raṅgabhinno, rāgabhinno bhinnaratī;

Nandībhinno taṇhābhinno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.194.

Sabbabhavābādhabhinno, bhinnamahāmohatamo;

Ādhibhinno vyādhibhinno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.195.

Khinnagiddho khinnamuddho, khinnābhilāso khinniccho;

Khinnalobho khinnābhijjho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.196.

Āsākhinno issākhinno, ejākhinno khinnaiṇo;

Chandakhinno bandhakhinno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.197.

Kappakhinno kālakhinno, kilesakhinno sabbathā;

Mūlakhinno sūlakhinno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.198.

Tiṇṇapāpo tiṇṇapuñño, tiṇṇamoho tiṇṇamalo;

Tiṇṇavikāro tiṇṇīṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.199.

Tiṇṇadoso tiṇṇadoho, tiṇṇarāgo tiṇṇamamo;

Tiṇṇatāpo tiṇṇatāso, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.200.

Tiṇṇajāti tiṇṇamaccu, tiṇṇaloko tiṇṇabhavo;

Tiṇṇogho tiṇṇasaṃsāro, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.201.

Cuṇṇamoho cuṇṇamakkho, cuṇṇamāno cuṇṇamado;

Cuṇṇarāgo cuṇṇadoso, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.202.

Cuṇṇakodho cuṇṇakopo, cuṇṇakhobho cuṇṇabhayo;

Cuṇṇasūlo cuṇṇasallo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.203.

Pāpacuṇṇo puññacuṇṇo, ahaṃcuṇṇo cuṇṇamamo;

Kaṅkhācuṇṇo saṅkācuṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.204.

Saṃsāracakkaṃ cuṇṇesi, bhavarajjūnikantako;

Sabbasaṅkhāravicuṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.205.

Nimmamo nirahaṃkāro, nirālambo nirālayo;

Nippapañco nirārambho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.206.

Nirāsatto nirāsaṃso, nissaṃsayo nirussuko;

Nirāsavo nirapekkho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.207.

Nirāsaṅko nirātaṅko, nirākaṅkho niraṅgaṇo;

Nissaṅkiliṭṭho nikkaṅkho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.208.

Nhāto dhoto niddhoto, nibbuto nittharaṇiko;

Nimmalo nirodhappatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.209.

Nibbhayo naranisabho, nikkampo narakesarī;

Narakuñjaro nicchambhī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.210.

Nirāgo cāpi nikkopo, nicchuddho cāpi nimmado;

Niddukkho cāpi nissoko, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.211.

Nāsako titthiye nānā, nānāvādaviddhaṃsako;

Nānādiṭṭhiṃ nivāresi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

断系缚断染着，断贪欲断爱乐；
断欢喜断渴爱，我礼敬彼佛陀。184.
断疑虑断忧虑，断怀疑断垢秽；
断尽诸结使，我礼敬彼佛陀。185.
断执着断执取，断执取断混浊；
断染着断攀缘，我礼敬彼佛陀。186.
断欲望断忿怒，断瞋恚断骄慢；
断烦恼断扰动，我礼敬彼佛陀。187.
断罪恶断热恼，断欲求断疑惑；
断暴流断贪爱，我礼敬彼佛陀。188.
断享乐断系缚，断恐惧断畏惧；
断五蕴断欲求，我礼敬彼佛陀。189.
破疑虑破忧虑，破怀疑破热恼；
破喜乐破希望，我礼敬彼佛陀。190.
破动摇破痛苦，破烦恼破顽固；
破傲慢破渴爱，我礼敬彼佛陀。191.
破贪欲破动摇，破忿怒破尘垢；
破贪爱破疲倦，我礼敬彼佛陀。192.
破享乐破忧愁，破疾病破尘垢；
破刺痛破箭伤，我礼敬彼佛陀。193.
破系缚破染着，破贪欲破爱乐；
破欢喜破渴爱，我礼敬彼佛陀。194.
破一切有逼恼，破大愚痴黑暗；
破烦恼破疾病，我礼敬彼佛陀。195.
尽贪婪尽愚痴，尽欲望尽希求；
尽贪欲尽贪着，我礼敬彼佛陀。196.
尽希望尽嫉妒，尽渴爱尽债务；
尽欲求尽束缚，我礼敬彼佛陀。197.
尽劫波尽时间，尽一切诸烦恼；
尽根本尽刺痛，我礼敬彼佛陀。198.
度罪恶度福德，度愚痴度垢染；
度变异度债务，我礼敬彼佛陀。199.
度嗔恚度恼害，度贪欲度我执；
度热恼度恐惧，我礼敬彼佛陀。200.
度生死度死亡，度世间度有界；
度暴流度轮回，我礼敬彼佛陀。201.
粉碎痴粉碎恼，粉碎慢粉碎醉；
粉碎贪粉碎嗔，我礼敬彼佛陀。202.
粉碎怒粉碎恚，粉碎扰粉碎畏；
粉碎刺粉碎箭，我礼敬彼佛陀。203.
粉碎恶粉碎善，粉碎我粉碎执；
粉碎疑粉碎虑，我礼敬彼佛陀。204.
粉碎轮回之轮，切断有界之绳；
粉碎诸行聚，我礼敬彼佛陀。205.
无我执无我慢，无执取无依止；
无戏论无造作，我礼敬彼佛陀。206.
无执着无希望，无疑惑无热恼；
无漏染无期望，我礼敬彼佛陀。207.
无疑虑无忧虑，无怀疑无垢秽；
无烦恼无疑惑，我礼敬彼佛陀。208.
已洗净已清净，已净化已寂灭；
无垢染证灭尽，我礼敬彼佛陀。209.
无畏人中牛王，无动摇人狮子；
人象王无惊惧，我礼敬彼佛陀。210.
无贪欲亦无恚，无忿怒亦无慢；
无痛苦亦无忧，我礼敬彼佛陀。211.
破除诸外道者，摧毁种种邪说；
遮止诸邪见，我礼敬彼佛陀。212.

212.

Nandikkhayo nibbanatho, niricchako nirindhano;

Nissaṭṭhamāno nittaṇho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.213.

Nippaṭibaddho nibaddho, nirābādho nirabbudo;

Niraggalo nikkaṇṭako, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.214.

Nirupatāpo nippāpo, nippipāso nirākulo;

Nippariphando niriñjo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.215.

Nihatamāno nepuñño, nayaniyāmañāṇiko;

Nittiṇṇakaṅkho nissaṅko, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.216.

Nippagabbho nippaṭigho, nātimāno nirāvilo;

Nibbānapatto nikhilo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.217.

Nirosamāno nivero, nikkodho ca nikkupito;

Niyāmappatto pamudo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.218.

Sunipuṇo nayaladdho, nirāgu nibbānagato;

Namucidheyyamaccago, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.219.

Nillobhamāno nisneho, nikkamano nikkāmano;

Nirabhimānī nilluddho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.220.

Nirāgamāno ninneho, nandīrāgavināsako;

Niricchamāno nillaggo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.221.

Niddosamāno nimmakkho, bhavanettinikantako;

Nikkasāvo nikkaluso, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.222.

Nikkilissako nikkuppo, niccalo ca niccañcalo;

Niccapalo ca nillolo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.223.

Nikkuho ca nikkuṭilo, nibbikāro nibbijjano;

Niggaṇṭho nirāparādho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.224.

Nikkukkucco niruddhacco, nirāso ca bhavābhave;

Nibbicikiccho nibbijjo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.225.

Namucisenasūdako, animittarato yatī;

Nipuṇo nittiṇṇaogho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.226.

Nikkhīlo cāpi nissallo, nissūlo nibbānarato;

Nippamādo nibbandhano, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.227.

Nirabhimāno nimmāno, nittaṇhamāno nicchalo;

Nikkaṅkhamāno nicchando, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.228.

Naravīro naradhīro, narājañño naravaro;

Naranāgo narasīho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.229.

Narajeṭṭho naraseṭṭho, narusabho naruttamo;

Naradammasusārathī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.230.

Varanātho naranātho, lokanātho lokajino;

Devanātho brahmanātho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.231.

Jhānanirato nijjhāyī, kilesavisanāsako;

Sukhumajhānasampanno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.232.

Nittaṇhamānaso nātho, sadā nimmalamānaso;

Alittamānaso cāgī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.233.

Nunnajāti nunnamaccu, nunnaloko nunnabhavo;

Nunnavibhavo nunnogho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.234.

Nunnāsaṅko nunnātaṅko, nunnāso ca nunnussuko;

Nunnābhirato nunniccho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.235.

Nunnānutāpo nunnāgu, nunnadāho nunnāsavo;

Nunnamānābhimāno yo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.236.

Lobhanudo lolanudo, rosanudo nunnamado;

Disanudo dessanudo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.237.

Kammanudo klesanudo, kalinudo nunnamalo;

Sabbathā avijjānudo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.238.

Sabbabhavābādhanudo, nunnamahāmohatamo;

Ādhinudo vyādhinudo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.239.

Lahupañño paññaṇṇavo, kāruṇo karuṇaṇṇavo;

Medhaṇṇavo mettaṇṇavo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.240.

Ñāṇanidhi ñāṇaṇṇavo, dhammanidhi dhammaṇṇavo;

Guṇanidhi guṇaṇṇavo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.241.

Muttāsaṅgo muttāsaṅko, muttālambo muttālayo;

Muttāsaṃso muttāsatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

灭欢喜无主宰，无欲求无燃料；
舍弃慢无渴爱，我礼敬彼佛陀。213.
无系缚无束缚，无逼恼无肿瘤；
无障碍无荆棘，我礼敬彼佛陀。214.
无热恼无罪恶，无渴望无混乱；
无动摇无欲求，我礼敬彼佛陀。215.
摧我慢无功德，善巧导引智；
度疑惑无怀疑，我礼敬彼佛陀。216.
无粗野无瞋恚，无傲慢无混浊；
证涅槃无缺陷，我礼敬彼佛陀。217.
无愤怒无怨恨，无忿怒无嗔怒；
已证定具喜悦，我礼敬彼佛陀。218.
善巧得方便，无罪证涅槃；
超魔界超死，我礼敬彼佛陀。219.
无贪慢无贪爱，无疲惫无欲求；
无骄慢无残酷，我礼敬彼佛陀。220.
无贪慢无爱著，破除喜贪者；
无欲求无执著，我礼敬彼佛陀。221.
无过慢无嫉恨，切断有之导；
无垢染无污浊，我礼敬彼佛陀。222.
无烦恼无动摇，不动且不变；
无轻浮无动荡，我礼敬彼佛陀。223.
无虚伪无歪曲，无变异无厌烦；
无结缚无过失，我礼敬彼佛陀。224.
无悔恨无掉举，无望于诸有；
无疑惑无恐惧，我礼敬彼佛陀。225.
摧魔军修行者，乐无相修行；
善巧度暴流，我礼敬彼佛陀。226.
无顽固无箭刺，无刺痛乐涅槃；
无放逸无束缚，我礼敬彼佛陀。227.
无骄慢无我慢，无爱慢不动摇；
无疑慢无欲求，我礼敬彼佛陀。228.
人中勇人中智，人中贵人中胜；
人中象人中狮，我礼敬彼佛陀。229.
人中尊人中上，人牛王人最胜；
善调人调御，我礼敬彼佛陀。230.
胜怙主人怙主，世怙主世胜者；
天怙主梵怙主，我礼敬彼佛陀。231.
乐禅修观行者，烦恼毒摧毁；
具足微细禅，我礼敬彼佛陀。232.
无爱意怙主者，常清净心意；
无染心舍离，我礼敬彼佛陀。233.
已除生已除死，已除世已除有；
已除富已除流，我礼敬彼佛陀。234.
已除疑已除虑，已除望已除恼；
已除乐已除求，我礼敬彼佛陀。235.
已除忧已除恶，已除烧已除漏；
已除慢骄慢者，我礼敬彼佛陀。236.
除贪欲除动摇，除忿怒除骄慢；
除怨恨除嫌恶，我礼敬彼佛陀。237.
除业除烦恼，除不幸除垢；
一切除无明，我礼敬彼佛陀。238.
除一切有逼恼，已除大痴暗；
除烦恼除疾病，我礼敬彼佛陀。239.
速慧慧海者，悲悯悲海者；
智海慈海者，我礼敬彼佛陀。240.
智宝藏智海者，法宝藏法海者；
德宝藏德海者，我礼敬彼佛陀。241.
解系缚解疑虑，解执取解依止；
解希望解执着，我礼敬彼佛陀。242.

242.

Muttalālaso muttindho, muttachambho muttadaro;

Muttamaccharo mutticcho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.243.

Muttakāmo muttataṇho, muttarāgo muttapiho;

Muttachando muttanandī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.244.

Muttagiddho muttaluddho, muttābhilāso muttiñjo;

Muttalobho muttābhijjho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.245.

Jālamutto’va sakuṇo, muttāso yo bhavābhave;

Saṃyojanehi vimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.246.

Cetovimutto jhānavā, paññāvimutto paññavā;

Ubhatobhāga vimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.247.

Sabbāyatanehi mutto, munindo parinibbuto;

Jātisaṃsāravimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.248.

Sabbakilesā vimutto, sabbadomanassacuto;

Sabbadohavinimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.249.

Kāmesanā vinimutto, mutto cāpi bhavesanā;

Vibhavesanā vimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.250.

Kāmiñjanā vinimutto, mutto cāpi bhaviñjanā;

Vibhaviñjanā vimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.251.

Kāmataṇhā vinimutto, bhavataṇhāvibhañjako;

Vibhavataṇhāvikkhīṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.252.

Sabbakāmarogamutto, bhavarogabhesajjagū;

Rāgarogavinimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.253.

Dukkhamutto sukhappatto, attamutto anattagū;

Aniccamutto niccaññū, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.254.

Kodhamutto kopamutto, klesamutto muttakuho;

Chandamutto chalamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.255.

Māyāmutto mohamutto, makkhamutto muttamado;

Mānamutto mucchāmutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.256.

Dosamutto dohamutto, dessamutto muttadiso;

Diṭṭhimutto aghamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.257.

Lobhamutto lolamutto, rosamutto muttaraṇo;

Khobhamutto khedamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.258.

Bhogamutto sokamutto, rogamutto muttarajo;

Sūlamutto sallamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.259.

Saṅgamutto raṅgamutto, rāgamutto muttaratī;

Nandīmutto taṇhāmutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.260.

Iñjāmutto indhāmutto, icchāmutto muttapiho;

Edhamutto eḷamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.261.

Ītimutto bhītimutto, chambhamutto muttabhayo;

Ādhimutto vyādhimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.262.

Gabbamutto dambhamutto, kūṭamutto muttadaro;

Ḍāhamutto dāhamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.263.

Kamyamutto kiccamutto, bhantimutto muttabhamo;

Vaṭṭamutto oghamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.264.

Jātimutto maccumutto, lokamutto muttabhavo;

Nehamutto nettimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.265.

Āsāmutto issāmutto, ejāmutto muttaiṇo;

Vānamutto pihāmutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.266.

Sotamutto yogamutto, phassamutto muttaraso;

Mūlamutto bhāramutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.267.

Oramutto pāramutto, ghoramutto muttagaho;

Kappamutto kālamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.268.

Pāpamutto puññamutto, ahaṃmutto muttamamo;

Kaṅkhāmutto saṅkāmutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.269.

Thīnamutto middhamutto, tāpamutto muttupayo;

Muttuttāpo muttuddhacco, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.270.

Khandhamutto bandhamutto, kalimutto muttamalo;

Sabbathā pipāsāmutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.271.

Vicāravitakkamutto, sadā sammāsamāhito;

Sammāpaṇihitacitto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

解懒惰解愚痴，解惊惧解畏惧；
解悭吝解欲求，我礼敬彼佛陀。243.
解欲乐解渴爱，解贪欲解希求；
解欲求解欢喜，我礼敬彼佛陀。244.
解贪婪解残酷，解欲望解力量；
解贪欲解贪着，我礼敬彼佛陀。245.
如鸟脱离网，解脱诸有希望；
从结使解脱，我礼敬彼佛陀。246.
心解脱具禅那，慧解脱具智慧；
两分俱解脱，我礼敬彼佛陀。247.
一切处解脱，牟尼王般涅槃；
解脱生轮回，我礼敬彼佛陀。248.
解脱诸烦恼，超越诸忧恼；
解脱诸恼害，我礼敬彼佛陀。249.
解脱欲寻求，解脱有寻求；
解脱无有求，我礼敬彼佛陀。250.
解脱欲动摇，解脱有动摇；
解脱无有动，我礼敬彼佛陀。251.
解脱于欲爱，破坏有爱者；
灭尽无有爱，我礼敬彼佛陀。252.
解脱诸欲病，治愈有病者；
解脱贪欲病，我礼敬彼佛陀。253.
解脱苦得乐，解我达无我；
解无常知常，我礼敬彼佛陀。254.
解忿怒解嗔恚，解烦恼解虚伪；
解欲求解诈伪，我礼敬彼佛陀。255.
解幻解痴解嫉，解脱于骄慢；
解我慢解昏迷，我礼敬彼佛陀。256.
解嗔恚解恼害，解嫌恶解怨恨；
解邪见解罪恶，我礼敬彼佛陀。257.
解贪欲解动摇，解忿怒解斗争；
解扰动解疲倦，我礼敬彼佛陀。258.
解享乐解忧愁，解疾病解尘垢；
解刺痛解箭伤，我礼敬彼佛陀。259.
解系缚解染着，解贪欲解爱乐；
解欢喜解渴爱，我礼敬彼佛陀。260.
解动摇解燃料，解欲求解希望；
解增长解过失，我礼敬彼佛陀。261.
解灾祸解恐惧，解惶恐解畏惧；
解烦恼解疾病，我礼敬彼佛陀。262.
解骄傲解虚伪，解欺诈解畏惧；
解焦虑解燃烧，我礼敬彼佛陀。263.
解欲求解职责，解动乱解迷惑；
解轮转解暴流，我礼敬彼佛陀。264.
解生解死解世，解脱于诸有；
解爱著解束缚，我礼敬彼佛陀。265.
解希望解嫉妒，解渴爱解债务；
解渴望解希求，我礼敬彼佛陀。266.
解暴流解系缚，解触受解味著；
解根本解重担，我礼敬彼佛陀。267.
解此岸解彼岸，解可怖解执取；
解劫波解时间，我礼敬彼佛陀。268.
解罪恶解福德，解我执解我所；
解疑惑解忧虑，我礼敬彼佛陀。269.
解昏沉解睡眠，解热恼解方便；
解热恼解掉举，我礼敬彼佛陀。270.
解五蕴解束缚，解不幸解垢染；
一切解渴爱，我礼敬彼佛陀。271.
解伺察解寻思，常正等持者；
正确安住心，我礼敬彼佛陀。272.

272.

Anvāhatacittamutto, mutto sabbabhayehi ca;

Bhīmamutto bhesmamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.273.

Yo paññattiṃ ṭhapetvāna, paramatthassa dassano;

Vipallāsā vippamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.274.

Abhāvitacittamutto, mutto sabbadukkhehi ca;

Sabbūpasaggā vimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.275.

Ākulacittavimutto, sabbadā thiramānaso;

Aggalacittavimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.276.

Abbudacittavimutto, sadā bhāvitamānaso;

Pamādacittapamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.277.

Upadhicittavimutto, sadā niyyānamānaso;

Ussukacittavimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.278.

Apekkhācittavimutto, sadā cittanirālayo;

Ārambhacittavimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.279.

Sammāvimutto sambuddho, suvimuttacitto munī;

Sammadaññāparimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.280.

Asaṅkiliṭṭhacitto yo, mutto sabbabhavehi ca;

Abhinivesābhimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.281.

Tilokatimirā mutto, paññappabhāpabhāsako;

Tibhavataṇhā nittiṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.282.

Pamadappamutto byatto, bhāvanāratamānaso;

Bhavaṇṇavavinimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.283.

Saṃsārasaṅkhārā mutto, vikāramuttamānaso;

Navasamussayamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.284.

Jātivyādhijarāmutto, maraṇamutto mārajī;

Punabbhavavinimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.285.

Asuciasuddhimutto, niccanimmalamānaso;

Subhāvitacitto suddho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.286.

Avijjāndhakāramutto, vijjālokapakāsako;

Anavasesañāṇaññū, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.287.

Āsattimutto alitto, āsajjāmuttacetaso;

Mohamānavinimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.288.

Bhavabhogavippamutto, bhavasaṃyojanacchido;

Bhavabhītibhayātīto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.289.

Kopakodhavinimutto, dosadohaṃ visosayī;

Sokasallaṃ vicuṇṇesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.290.

Bījamutto balayutto, subujjhitā subuddhimā;

Gedhāmutto medhāyutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.291.

Sabbabhavābādhamutto, muttamahāmohatamo;

Bālyasaṭhatāvimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.292.

Tasamutto tāsamutto, santāsamutto sabbathā;

Sabbatassanavimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.293.

Bhavanettiyā vimutto, bhavoghamuttamānaso;

Sabbattha saṃyogamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.294.

Sabbakāmayogamutto, sabbakāmagginibbuto;

Sabbakāmaratimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.295.

Sabbesānaṃ jaṭāmutto, vimutto sabbāsattiyā;

Sabbānusayāmutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.296.

Sabbāsavā vinimutto, sadā alīnamānaso;

Sabbāsajjā vippamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.297.

Sabbātaṅkavinimutto, sīho abhayamānaso;

Sabbathā tassanamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.298.

Sabbāsaṅkā vinimutto, anavassutamānaso;

Sabbaṭhāne kicchāmutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.299.

Sabbālambavinimutto, sabbathā bhavabhañjako;

Sabbānusayā vicchinno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.300.

Sabbāpekkhā vippamutto, sadā alittacetaso;

Sabbābhijjhā vinimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.301.

Iñjanāindhanāmutto, muttomohamadehi ca;

Sabbalobhavinimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.302.

Sabbākkosā vinimutto, sampuṇṇamettamānaso;

Kuppanakujjhanamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

解持续心意者，解脱一切畏；
解可怖解恐惧，我礼敬彼佛陀。273.
舍离诸假名，见证最上义；
解脱诸颠倒，我礼敬彼佛陀。274.
解未修心意，解脱一切苦；
解脱诸障碍，我礼敬彼佛陀。275.
解脱混乱心，常具坚固意；
解脱障碍心，我礼敬彼佛陀。276.
解脱肿瘤心，常修习心意；
解脱放逸心，我礼敬彼佛陀。277.
解脱执取心，常出离心意；
解脱热恼心，我礼敬彼佛陀。278.
解脱期望心，常心无依止；
解脱造作心，我礼敬彼佛陀。279.
正解脱正觉，善解脱心牟尼；
正智遍解脱，我礼敬彼佛陀。280.
无染污心者，解脱一切有；
解脱诸执取，我礼敬彼佛陀。281.
解三界黑暗，放慧光明者；
度三有渴爱，我礼敬彼佛陀。282.
解放逸明智，乐修习心意；
解脱有大海，我礼敬彼佛陀。283.
解轮回诸行，解变异心意；
解脱新生起，我礼敬彼佛陀。284.
解生病老者，解死胜魔者；
解脱再有者，我礼敬彼佛陀。285.
解不净不净，常清净心意；
善修心清净，我礼敬彼佛陀。286.
解无明黑暗，放明光明者；
知无余智者，我礼敬彼佛陀。287.
解执着无染，心离执著者；
解痴慢解脱，我礼敬彼佛陀。288.
解脱有受用，断有结系者；
超有怖畏者，我礼敬彼佛陀。289.
解忿怒嗔恚，干枯嗔恼害；
粉碎忧箭者，我礼敬彼佛陀。290.
解种子具力，善觉善智慧；
解贪欲具慧，我礼敬彼佛陀。291.
解一切有害，解大痴暗者；
解愚痴狡诈，我礼敬彼佛陀。292.
解战栗解畏，一切解恐惧；
解脱诸渴爱，我礼敬彼佛陀。293.
解脱有束缚，心离有暴流；
一切解系缚，我礼敬彼佛陀。294.
解诸欲系缚，诸欲火寂灭；
解诸欲乐着，我礼敬彼佛陀。295.
解脱诸缠结，解脱诸执着；
解脱诸随眠，我礼敬彼佛陀。296.
解脱诸漏者，常无退缩心；
解脱诸执着，我礼敬彼佛陀。297.
解脱诸病痛，狮子无畏心；
一切解渴爱，我礼敬彼佛陀。298.
解脱诸怀疑，心无渗漏者；
一切处解苦，我礼敬彼佛陀。299.
解脱诸依止，一切破坏有；
断尽诸随眠，我礼敬彼佛陀。300.
解脱诸期望，常心无染着；
解脱诸贪欲，我礼敬彼佛陀。301.
解动摇燃料，解痴慢解脱；
解脱诸贪欲，我礼敬彼佛陀。302.
解脱诸谤骂，圆满慈心意；
解动怒忿怒，我礼敬彼佛陀。303.

303.

Sabbathā saṅkopamutto, byāpādamutto sabbadā;

Sabbadhi paṭighamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.304.

Sabbābhilāsā vimutto, ākaṅkhāmutto sabbathā;

Sabbalālasā vimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.305.

Virodhānurodhamutto, saṅkhobhamutto sabbadā;

Sabbānutāpā sumutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.306.

Sabbadā sammosamutto, sammohamutto sabbathā;

Sabbadhi avijjāmutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.307.

Sabbaṭhāne vibbhamamutto, vibbhantimutto sabbadhi;

Sabbavipallāsamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.308.

Kaṭukakasāyāmutto, kakkasamutto sabbathā;

Sabbadā kalusāmutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.309.

Sabbassādanā vimutto, saṃsaṭṭhamutto sabbadā;

Āsajjanā vinimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.310.

Ahaṅkārā vinimutto, mamaṅkārā mutto munī;

Mānāvamānā vimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.311.

Sabbaganthavinimutto, palighamutto sabbadā;

Sabbābhibhū sabbamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.312.

Sabbasārambhasumutto, papañcamutto sabbadā;

Sabbūpadhi vinimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.313.

Kohaññakoṭillamutto, cāpallamutto sabbathā;

Sabbathā viddesamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.314.

Domanassā vinimutto, paḷāsamuttamānaso;

Sabbasantāpā sumutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.315.

Sabbābhimānā vimutto, sabbatāpehi muccako;

Sabbadhi vikkhobhamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.316.

Sabbanīvaraṇāmutto, siddho ekaggamānaso;

Sammāpañño sammāmutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.317.

Sabbāvilā vippamutto, suddho saṃsuddhacetaso;

Kasāvakalaṅkamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.318.

Sabbabyāpādappamutto, sadā pasādamānaso;

Sabbūpanāhā vimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.319.

Sabbathāpamādamutto, sampajāno satiyuto;

Bhāvanābhirato yogī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.320.

Sabbābhisajjanā mutto, sadā kāruññamānaso;

Sabbupārambhavimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.321.

Sabbadhi rosarahito, sabbadhi karuṇānidhī;

Sabbasāvajjā vimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.322.

Sabbabādhāparimutto, bandhamutto ca sabbathā;

Kaṅkhicchākaṇṭakamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.323.

Sabbārambhavinimutto, sadā samitamānaso;

Khambhanākhobhanā mutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.324.

Sabbasaṅkhatā sumutto, asaṅkhata sudassano;

Uddhaccakukkuccāmutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.325.

Sabbabyasanavimutto, abyāsatta sumānaso;

Sabbasaṃsaraṇamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.326.

Sabbupādānapamutto, mutto sabbamadehi ca;

Sabbāyatanehi suñño, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.327.

Sabbapāsehi pamutto, yo vippasannamānaso;

Sabbamānānusayāmutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.328.

Sabbanehavinimutto, sadā alittacetaso;

Sabbāsativinimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.329.

Cittiñjanā vinimutto, sadā cittanirindhano;

Sabbāsavā vippamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.330.

Sabbadā akampacitto, thiravimuttamānaso;

Sabbavikkhepavimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.331.

Bhavasnehā vippamutto, vimutto tibhavodadhi;

Sabbānugiddhisumutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.332.

Bhavacakkavinimutto, sudanto bahusaṃyato;

Visaṅkhāragatacitto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

一切解动摇，解嗔恚恒常；
遍处解瞋恚，我礼敬彼佛陀。304.
解脱诸欲望，一切解期望；
解脱诸懒惰，我礼敬彼佛陀。305.
解违逆随顺，恒常解扰动；
解脱诸悔恨，我礼敬彼佛陀。306.
恒常解愚昧，一切解痴迷；
遍处解无明，我礼敬彼佛陀。307.
一切处解迷，遍处解散乱；
解脱诸颠倒，我礼敬彼佛陀。308.
解苦涩粗涩，一切解粗糙；
恒常解混浊，我礼敬彼佛陀。309.
解脱诸味着，恒常解混杂；
解脱诸执着，我礼敬彼佛陀。310.
解脱我执着，牟尼解我所；
解慢与轻慢，我礼敬彼佛陀。311.
解脱诸系缚，恒常解障碍；
胜一切普解，我礼敬彼佛陀。312.
善解诸造作，恒常解戏论；
解脱诸依取，我礼敬彼佛陀。313.
解虚伪邪曲，一切解轻浮；
一切解嫌恶，我礼敬彼佛陀。314.
解脱诸忧恼，心意解高慢；
善解诸热恼，我礼敬彼佛陀。315.
解脱诸傲慢，解脱诸热恼；
遍处解扰动，我礼敬彼佛陀。316.
解脱诸盖障，成就一境心；
正智正解脱，我礼敬彼佛陀。317.
解脱诸混浊，清净心清净；
解垢染污点，我礼敬彼佛陀。318.
解脱诸嗔恚，恒常净信心；
解脱诸怨恨，我礼敬彼佛陀。319.
一切解放逸，正知具正念；
乐修习瑜伽，我礼敬彼佛陀。320.
解脱诸执着，恒常慈悲心；
解脱诸非难，我礼敬彼佛陀。321.
遍处离忿怒，遍处悲藏者；
解脱诸过失，我礼敬彼佛陀。322.
遍解脱逼恼，一切解束缚；
解疑欲刺棘，我礼敬彼佛陀。323.
解脱诸造作，恒常寂静心；
解支撑扰动，我礼敬彼佛陀。324.
善解诸有为，善见无为法；
解掉举恶作，我礼敬彼佛陀。325.
解脱诸不幸，心意无执着；
解脱诸轮回，我礼敬彼佛陀。326.
解脱诸取着，解脱诸骄慢；
空于诸处所，我礼敬彼佛陀。327.
解脱诸束缚，具清净心意；
解脱慢随眠，我礼敬彼佛陀。328.
解脱诸贪爱，恒心无染着；
解脱诸不念，我礼敬彼佛陀。329.
解心意动摇，恒心无燃料；
解脱诸漏染，我礼敬彼佛陀。330.
恒常心不动，坚固解脱意；
解脱诸散乱，我礼敬彼佛陀。331.
解脱有贪爱，解脱三有海；
善解诸贪着，我礼敬彼佛陀。332.
解脱有轮转，善调多自制；
心至无为法，我礼敬彼佛陀。333.

333.

Sabbathā bhaviñjāmutto, vantalokāmiso isi;

Dhāresi antimaṃ dehaṃ, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.334.

Sabbābhijjhāvinimutto, santuṭṭho suddhamānaso;

Saṃsārasāgarā mutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.335.

Sabbadhi sabbato mutto, sabbaññāto sabbañjayo;

Sabbathā mutto subhaddo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.336.

Sabbantarāyavimutto, aggalamutto sabbadhi;

Sabbabyavadhānamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.337.

Sabbatāpavinimutto, sītalo sītimānaso;

Bhavarāgaggivimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.338.

Vaṅkamutto paṅkamutto,?..Dhamutto muttamano;

Sabbadā ātaṅkamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.339.

Sabbathā saṃsayamutto, kampamutto visārado;

Aggiidhumavimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.340.

Sabbadā caṇḍikkamutto, dussanamutto sabbathā;

Sabbadhi sampuṇṇamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.341.

Ujucitto sujūcitto, samacitto samācaro;

Dhīticitto vatacitto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.342.

Alobhaadosacitto, alaggacitto sobhano;

Amohacitto dhīcitto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.343.

Sādhucitto suddhacitto, sotthicitto satiyuto;

Cārucitto sivacitto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.344.

Dhammacitto atthacitto, dhīracitto cittuttamo;

Hiricitto siricitto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.345.

Hitacitto sukhacitto, kalyāṇacitto kāruñño;

Pīticitto sīticitto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.346.

Paramavisuddhacitto, muttacitto yativaro;

Yatacitto vatacitto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.347.

Haṭṭhacitto tuṭṭhacitto, seṭṭhacitto suṭṭhuttaro;

Santuṭṭhacitto pahaṭṭho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.348.

Saticitto yaticitto, sampajañño viriyavā;

Sumaticitto sappañño, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.349.

Mettacitto dayācitto, karuṇacitto kevalī;

Modito maddavacitto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.350.

Saccacitto tathacitto, suguṇacitto sīlavā;

Nillobhacitto sucitto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.351.

Niddosacitto niddhoto, nimmohacitto nillīno;

Nimmalacitto nissaṅgo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.352.

Dibbacitto bhabbacitto, dammacitto dasabalo;

Bhabbabhāvarato bhabbo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.353.

Ñāṇacitto medhācitto, vijjācitto vijjādhanī;

Paññācitto aññācitto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.354.

Ditticitto juticitto, juṇhacitto ālokado;

Kanticitto khanticitto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.355.

Amalo odātacitto, pasannacitto pesalo;

Pāvano punītacitto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.356.

Javacitto balacitto, thāmacitto visārado;

Ṭhitacitto thiracitto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.357.

Ojacitto tejacitto, yodhacitto avicalo;

Nibbhayacitto nipphando, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.358.

Paguṇo supaññacitto, saṃyatacitto saṃvuto;

Pasannacitto passaddho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.359.

Bhaddacitto mokkhacitto, sabbaseṭṭho sattuttamo;

Somanassacitto santo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.360.

Santacitto dantacitto, vasīcitto vusitavā;

Sucicitto rucicitto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.361.

Guttacitto muttacitto, pasannacitto cittujū;

Sumanacitto sucitto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.362.

Santacitto sadāsanto, sadā santusito isi;

Sabbattha saṃvuto sāmī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

一切解有动，仙人吐世食；
持最后身躯，我礼敬彼佛陀。334.
解脱诸贪著，知足清净心；
解轮回大海，我礼敬彼佛陀。335.
遍处一切解，遍知一切胜；
一切解善吉，我礼敬彼佛陀。336.
解脱诸障碍，遍处解障难；
解脱诸隔阂，我礼敬彼佛陀。337.
解脱诸热恼，寂静寂静心；
解脱有爱火，我礼敬彼佛陀。338.
解曲解污泥，解缚解意解；
恒常解病痛，我礼敬彼佛陀。339.
一切解疑惑，解动摇无畏；
解火解烟尘，我礼敬彼佛陀。340.
恒常解暴怒，一切解恶见；
遍处圆满解，我礼敬彼佛陀。341.
正直心善直，平等心平行；
坚固心德心，我礼敬彼佛陀。342.
无贪无瞋心，无着心庄严；
无痴心智心，我礼敬彼佛陀。343.
善良心清净，福佑心具念；
妙善心吉心，我礼敬彼佛陀。344.
法心义利心，坚固心最上；
惭愧心吉祥，我礼敬彼佛陀。345.
利益心安乐，善妙心悲悯；
喜悦心寂心，我礼敬彼佛陀。346.
最上清净心，解脱心胜行；
调御心德心，我礼敬彼佛陀。347.
欢喜心满意，最胜心超胜；
知足心欢喜，我礼敬彼佛陀。348.
念心修行心，正知具精进；
善慧心具慧，我礼敬彼佛陀。349.
慈爱心悲心，悲悯心独觉；
欢喜柔和心，我礼敬彼佛陀。350.
真实心如实，善德心持戒；
无贪心净心，我礼敬彼佛陀。351.
无过心净化，无痴心无染；
清净心无执，我礼敬彼佛陀。352.
天心贤善心，调御心十力；
乐贤善贤善，我礼敬彼佛陀。353.
智心慧心明，智心持明者；
慧心智心者，我礼敬彼佛陀。354.
光辉心光明，月光心施光；
可意心忍心，我礼敬彼佛陀。355.
无垢白净心，净信心柔善；
清净纯净心，我礼敬彼佛陀。356.
迅速心力心，力量心无畏；
住立心坚心，我礼敬彼佛陀。357.
精华心威光，勇士心不动；
无畏心无动，我礼敬彼佛陀。358.
熟练善慧心，自制心防护；
净信心寂静，我礼敬彼佛陀。359.
贤善心解脱，一切最胜者；
喜悦心寂静，我礼敬彼佛陀。360.
寂静心调伏，自在心圆满；
清净心喜心，我礼敬彼佛陀。361.
护心解脱心，净信心心直；
善意心净心，我礼敬彼佛陀。362.
寂静心常寂，常知足仙人；
一切处防护，我礼敬彼佛陀。363.

363.

Rittakāmo rittataṇho, rittarāgo rittarajo;

Rittachando rittanandī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.364.

Rittavero rittaroso, rittuttāpo rittāvilo;

Rittakodho rittakopo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.365.

Saṅgaritto raṅgaritto, rāgaritto rittaratī;

Nandīritto taṇhāritto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.366.

Sabbabhavābādharitto, rittamahāmohatamo;

Sabbathā avijjāritto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.367.

Nandīsaṃyojanaritto, sabbasaṅgapariccajo;

Uttamatthaṃ hatthagato, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.368.

Iñjāritto indhāritto, icchāritto rittaagho;

Edharitto gedharitto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.369.

Antagato antappatto, pārappatto pāraṅgato;

Koṭigato koṭippatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.370.

Khemappatto khemaṅgato, aggappatto aggaṅgato;

Sivappatto sivaṅgato, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.371.

Padappatto dhuvappatto, parisuddhippatto pabhū;

Maggappatto phalappatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.372.

Sārappatto pāragato, pariyantappatto varo;

Pariyodātasampatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.373.

Vimalo vodātappatto, nibbānappatto nimmalo;

Amalo amatappatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.374.

Dhammappatto dhammayogī, kusalappatto kevalī;

Lokuttarappatto pujjo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.375.

Pattavijjo pattapañño, patto sambodhimuttamaṃ;

Pattasanti pattasukho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.376.

Pattadhammo pattabodhi, pattamaggo pattaphalo;

Pattaamato pattattho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.377.

Paramatthasaccaṃ patto, pattakhemo pattasivo;

Pattaaccuto pattaggo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.378.

Pattaanomo pattiṭṭho, pattadhuvo pattakkhayo;

Pattalokuttaradhammo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.379.

Pattañāṇo pattamedho, pattadhammaniyāmako;

Pattaananto pattanto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.380.

Pattavisuddhi pattiddhi, pattapparamatthapado;

Pattanipuṇatthadhammo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.381.

Pattakanti pattavaṇṇo, pattakitti pattayaso;

Pattapassiddhi pakhyāto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.382.

Sabbakappaparikkhīṇo, parimutto patāpavā;

Saṃsāroghapārappatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.383.

Nayappatto vasīppatto, sacchikaraṇapāragū;

Niyyānaṃ susacchikato, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.384.

Bhārabhañjako bhadanto, bhuvanabhogabhindako;

Bhavamahaṇṇavaṃ tiṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.385.

Dukkare bodhissambhāre, pūretvāna asesato;

Patto sabbaññutaṃ ñāṇaṃ, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.386.

Santipatto santibhūto, sītalībhūto sabbadhi;

Paramaṃ sukhaṃ sampatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.387.

Pannāsajjo pannāsatto, pannālambo pannālayo;

Pannasūlo pannasallo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.388.

Pannāsaṅko pannātaṅko, pannākaṅkho pannaṅgaṇo;

Pannāpekkho pannābhijjho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.389.

Pannabhāro katakicco, puṇṇaabhiññā vosito;

Sabbavosita vosānaṃ, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.390.

Manogutto vacīgutto, kāyagutto guttivaro;

Guttakammo guttadhammo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.391.

Cittagutto cittadanto, saṃtata citta saṃyato;

Cittamutto cittasanto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.392.

Indriyagutto sugutto, attapaccakkho āsabho;

Pacurapaññāsampanno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

空欲乐空渴爱，空贪欲空尘垢；
空欲求空欢喜，我礼敬彼佛陀。364.
空怨恨空忿怒，空热恼空混浊；
空嗔怒空瞋恚，我礼敬彼佛陀。365.
空系缚空染着，空贪欲空爱乐；
空欢喜空渴爱，我礼敬彼佛陀。366.
空一切有逼恼，空大愚痴黑暗；
一切空无明，我礼敬彼佛陀。367.
空欢喜系结，舍一切执着；
最上义入手，我礼敬彼佛陀。368.
空动摇空燃料，空欲求空罪恶；
空增长空贪婪，我礼敬彼佛陀。369.
到达边际证边际，到彼岸度彼岸；
到终点证终点，我礼敬彼佛陀。370.
证安稳到安稳，证最上到最上；
证吉祥到吉祥，我礼敬彼佛陀。371.
证道迹证坚固，具主权证清净；
证道果证果位，我礼敬彼佛陀。372.
证精要到彼岸，证边际最胜者；
证得遍清净，我礼敬彼佛陀。373.
无垢证白净，证涅槃无垢染；
无染证不死，我礼敬彼佛陀。374.
证正法法瑜伽，证善法独觉者；
证出世应供养，我礼敬彼佛陀。375.
证明智证智慧，证最上正等觉；
证寂静证安乐，我礼敬彼佛陀。376.
证正法证菩提，证道路证果位；
证不死证义利，我礼敬彼佛陀。377.
证最上真实，证安稳证吉祥；
证不死证最上，我礼敬彼佛陀。378.
证无劣证住立，证坚固证灭尽；
证出世间法，我礼敬彼佛陀。379.
证智慧证智能，证法的引导者；
证无边证边际，我礼敬彼佛陀。380.
证清净证神通，证最上义境界；
证微妙义正法，我礼敬彼佛陀。381.
证可意证光彩，证名声证名誉；
证寂止著称者，我礼敬彼佛陀。382.
一切劫尽灭，解脱具威力；
到达轮回彼岸，我礼敬彼佛陀。383.
证方便证自在，证悟到彼岸者；
善证得出离，我礼敬彼佛陀。384.
破重担尊者，破世间受用；
度有的大海，我礼敬彼佛陀。385.
难行菩提资粮，圆满无余尽；
证得一切智，我礼敬彼佛陀。386.
证寂静成寂静，遍处成清凉；
证得最上乐，我礼敬彼佛陀。387.
舍执着舍执取，舍依着舍依止；
舍刺痛舍箭伤，我礼敬彼佛陀。388.
舍疑虑舍忧虑，舍怀疑舍垢秽；
舍期望舍贪着，我礼敬彼佛陀。389.
舍重担作已办，圆满神通完成；
一切圆满者，我礼敬彼佛陀。390.
护意业护语业，护身业胜护持；
护业行护正法，我礼敬彼佛陀。391.
护心意调心意，常自制心相续；
心解脱心寂静，我礼敬彼佛陀。392.
护诸根善护持，自证牛王者；
具足广大慧，我礼敬彼佛陀。393.

393.

Kāyagutto vacīgutto, cittagutto yo guttatto;

Sabbindriyagutto sāmī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.394.

Dhīrahadayo dhorayho, saṃvuto saṃyatamano;

Guttindriyo guttamāno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.395.

Dhitiyutto matiyutto, nītiyutto yuttanayo;

Maggayutto phalayutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.396.

Maggaladdho aggaladdho, antaladdho laddhapatho;

Paramatthasaccaladdho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.397.

Iṭṭhaladdho siddhaladdho, sītiladdho laddhasivo;

Dullabhanibbānaladdho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.398.

Dhammaladdho atthaladdho, muttiladdho laddhatatho;

Paladdhatiṃsapāramī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.399.

Santiladdho khantiladdho, kantiladdho laddhayaso;

Dittiladdho kittiladdho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.400.

Dibbaladdho bhabbaladdho, sabbaladdho laddhabalo;

Sududdasaṃ sivaṃ laddho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.401.

Suddhiladdho buddhiladdho, iddhiladdho laddhanidhī;

Upaladdhachaḷabhiñño, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.402.

Kalyāṇaṃ kusalaṃ laddho, pītiladdho laddhasukho;

Upaladdhaamatasindhū, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.403.

Upaladdhayogakkhemo, sotthiladdho laddhadhuvo;

Dasabalaladdho vīro, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.404.

Bodhiladdho ñāṇaladdho, medhāladdho laddhanayo;

Paññāladdho vijjāladdho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.405.

Sumatiladdho dhīladdho, laddhavimuttisampattī;

Parama’pavaggaladdho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.406.

Punītaṃ pavittaṃladdho, laddhauttamamaṅgalo;

Paramaṃ avayaṃ laddho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.407.

Ukkaṭṭhaṃ kevalaṃ laddho, sumuttiladdho sabbato;

Ananta’nītikaṃ laddho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.408.

Sattabojjhaṅgupaladdho, laddhaabhiñño sabbato;

Bhavataṇhakkhayaṃ laddho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.409.

Parisuddhapanthaladdho, saccaladdho anūpamo;

Paripuṇṇadhammaladdho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.410.

Sampuṇṇapariññāladdho, aññāladdho sabbuttamo;

Paṭisambhidāsuladdho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.411.

Paccakkhavimuttiladdho, laddhachaḷabhiññāvaro;

Paripuṇṇasantiladdho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.412.

Yathābhūtasaccaladdho, tathatāladdho sabbadhi;

Samantasamatāladdho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.413.

Nimmalacakkhupaladdho, vimalavijjāvāridhi;

Nipuṇatthadhammaladdho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.414.

Thāmaladdho javaladdho, samaladdho patāpavā;

Lokuttarasaccaladdho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.415.

Dhitiladdho suciladdho, saṃsuddhiladdho suddhimā;

Sudhāladdho sumedhāvī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.416.

Laddhaaddho bhaddaladdho, modaladdho laddhasubho;

Sabbattha santosaladdho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.417.

Tīraladdho pāraladdho, sāraladdho laddhaphalo;

Maṅgalamuttamaṃ laddho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.418.

Aṃsuladdho raṃsiladdho, ojaladdho laddhajutī;

Uggaaggaābhāladdho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.419.

Pasaṃsāpasiddhiladdho, visesavissavissuto;

Pūjanaṃ thomanaṃ laddho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.420.

Mohandhakāravimutto, ālokaladdho lokajī;

Appameyyappabhāladdho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.421.

Visallo kusalo satthā, kammākammassakovido;

Pāragū sabbakammānaṃ, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

护身业护语业，护心意护自我；
护诸根主宰者，我礼敬彼佛陀。394.
智者心负重担，防护自制意；
护诸根护慢心，我礼敬彼佛陀。395.
具坚固具智慧，具方便具正道；
具道路具果位，我礼敬彼佛陀。396.
得道路得最上，得究竟得正道；
得最上真实，我礼敬彼佛陀。397.
得可意得成就，得清凉得吉祥；
得难得的涅槃，我礼敬彼佛陀。398.
得正法得义利，得解脱得真实；
得圆满三十波罗蜜，我礼敬彼佛陀。399.
得寂静得忍辱，得可意得名誉；
得光辉得名声，我礼敬彼佛陀。400.
得天界得贤善，得一切得力量；
得难见的吉祥，我礼敬彼佛陀。401.
得清净得觉悟，得神通得宝藏；
获得六神通，我礼敬彼佛陀。402.
得善妙得善法，得喜悦得安乐；
获得不死海，我礼敬彼佛陀。403.
获得修行安稳，得吉祥得坚固；
得十力勇者，我礼敬彼佛陀。404.
得菩提得智慧，得智能得方便；
得般若得明智，我礼敬彼佛陀。405.
得善意得智慧，得解脱成就者；
得最上解脱，我礼敬彼佛陀。406.
得清净得遍净，得最上吉祥者；
得最上无衰，我礼敬彼佛陀。407.
得最胜得究竟，得一切善解脱；
得无边无害，我礼敬彼佛陀。408.
得七觉支圆满，得一切神通者；
得灭有爱者，我礼敬彼佛陀。409.
得清净道路者，得真实无比者；
得圆满正法，我礼敬彼佛陀。410.
得圆满遍知者，得智慧最上者；
善得无碍解，我礼敬彼佛陀。411.
得现前解脱者，得六神通胜者；
得圆满寂静，我礼敬彼佛陀。412.
得如实真谛者，得遍处如实性；
得普遍平等，我礼敬彼佛陀。413.
得清净眼目者，得无垢明智海；
得微妙义法，我礼敬彼佛陀。414.
得力量得速疾，得平等具威力；
得出世真谛，我礼敬彼佛陀。415.
得坚固得清净，得遍净具清净；
得甘露善慧者，我礼敬彼佛陀。416.
得富裕得贤善，得欢喜得善妙；
一切得知足，我礼敬彼佛陀。417.
得岸边得彼岸，得精要得果位；
得最上吉祥，我礼敬彼佛陀。418.
得光芒得光明，得精华得光辉；
得殊胜最上光，我礼敬彼佛陀。419.
得称赞成就者，著名殊胜扬名；
得供养赞叹，我礼敬彼佛陀。420.
解痴暗黑暗者，得光明胜世间；
得无量光明，我礼敬彼佛陀。421.
无箭刺善巧师，业非业善巧者；
诸业到彼岸，我礼敬彼佛陀。422.

422.

Kusalassa kovido ca, akusalassa kovido;

Kusalassupasampanno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.423.

Dhammassa kovido cāpi, adhammassāpi kovido;

Pāragū sabbadhammānaṃ, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.424.

Puññassa kovido cāpi, apuññassāpi kovido;

Pāpapuññamatikkanto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.425.

Maggassa kovido cāpi, amaggassāpi kovido;

Aggamaggamugghāṭesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.426.

Sukhassa kovido cāpi, dukkhassa cāpi kovido;

Paramasukhadassāvī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.427.

Iṭṭhassa kovido cāpi, aniṭṭhassāpi kovido;

Paramiṭṭhaṃ paññāpesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.428.

Antassa kovido cāpi, anantassāpi kovido;

Anantaobhāsaṃ sakkhī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.429.

Matassa kovido cāpi, amatassāpi kovido;

Amatassasindhuladdho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.430.

Niccassa kovido cāpi, aniccassāpi kovido;

Niccasaccaṃ pakāsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.431.

Bhavassa kovido cāpi, vibhavassāpi kovido;

Sabbaso bhavaṃ bhañjesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.432.

Rāgassa kovido cāpi, arāgassāpi kovido;

Sabbarāgaṃ virañjesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.433.

Dosassa kovido cāpi, adosassāpi kovido;

Sabbadosaṃ viddhaṃsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.434.

Mohassa kovido cāpi, amohassāpi kovido;

Sabbamohavītivatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.435.

Verassa kovido cāpi, averassāpi kovido;

Sabbaveramatikkanto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.436.

Klesassa kovido cāpi, niklesassāpi kovido;

Sabbakilesaṃ jhāpesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.437.

Tamassa kovido cāpi, ālokassāpi kovido;

Loke ālokaṃ jotesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.438.

Neḷassa kovido cāpi, aneḷassāpi kovido;

Aneḷako akkileso, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.439.

Saṅgassa kovido cāpi, asaṅgassāpi kovido;

Sabbasaṅgavinimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.440.

Kovido ca vedanāya, avedanāya kovido;

Sabbassa vedanātīto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.441.

Ārambhassa kovido ca, anārambhassa kovido;

Sabbārambhapariccāgī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.442.

Ālayassa kovido ca, anālayassa kovido;

Sabbālayavinimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.443.

Ālambassa kovido ca, anālambassa kovido;

Sabbālambanā vigato, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.444.

Taṇhāya kovido cāpi, vītataṇhāya kovido;

Taṇhājālaṃ vidālesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.445.

Mānassa kovido cāpi, avamānassa kovido;

Mānāvamānasamako, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.446.

Kāmassa kovido cāpi, nikkāmassāpi kovido;

Sabbakāmaparikkhīṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.447.

Kopassa kovido cāpi, nikkopassāpi kovido;

Sabbakopagginibbuto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.448.

Kodhassa kovido cāpi, nikkodhassāpi kovido;

Kodhānalaṃ nibbāpesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.449.

Chandassa kovido cāpi, nicchandassāpi kovido;

Sabbabhavacchandacchinno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.450.

Lobhassa kovido cāpi, nillobhassāpi kovido;

Lobhalālasānillitto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.451.

Sokassa kovido cāpi, nissokassāpi kovido;

Sokasūlaṃ abbāhesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.452.

Snehassa kovido cāpi, nisnehassāpi kovido;

Sabbasnehā vinimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

善巧于善法，善巧于不善；
圆满于善法，我礼敬彼佛陀。423.
善巧于正法，善巧于非法；
诸法到彼岸，我礼敬彼佛陀。424.
善巧于福德，善巧于非福；
超越罪与福，我礼敬彼佛陀。425.
善巧于正道，善巧于邪道；
开显最上道，我礼敬彼佛陀。426.
善巧于安乐，善巧于痛苦；
见最上安乐，我礼敬彼佛陀。427.
善巧于可意，善巧于不意；
显示最可意，我礼敬彼佛陀。428.
善巧于有边，善巧于无边；
无边光明证，我礼敬彼佛陀。429.
善巧于死亡，善巧于不死；
得不死之海，我礼敬彼佛陀。430.
善巧于常法，善巧于无常；
显示常真谛，我礼敬彼佛陀。431.
善巧于有法，善巧于非有；
一切破坏有，我礼敬彼佛陀。432.
善巧于贪欲，善巧于离贪；
离一切贪染，我礼敬彼佛陀。433.
善巧于嗔恚，善巧于离嗔；
破坏一切嗔，我礼敬彼佛陀。434.
善巧于愚痴，善巧于离痴；
超越一切痴，我礼敬彼佛陀。435.
善巧于怨恨，善巧于无恨；
超越诸怨恨，我礼敬彼佛陀。436.
善巧于烦恼，善巧于离垢；
烧尽诸烦恼，我礼敬彼佛陀。437.
善巧于黑暗，善巧于光明；
世间放光明，我礼敬彼佛陀。438.
善巧于过失，善巧于无过；
无过无烦恼，我礼敬彼佛陀。439.
善巧于系缚，善巧于无缚；
解脱诸系缚，我礼敬彼佛陀。440.
善巧于受者，善巧于无受；
超越一切受，我礼敬彼佛陀。441.
善巧于造作，善巧于无作；
舍一切造作，我礼敬彼佛陀。442.
善巧于执着，善巧于无着；
解脱诸执着，我礼敬彼佛陀。443.
善巧于所缘，善巧于无缘；
远离诸所缘，我礼敬彼佛陀。444.
善巧于渴爱，善巧于离爱；
撕裂爱网者，我礼敬彼佛陀。445.
善巧于骄慢，善巧于轻慢；
平等于慢轻，我礼敬彼佛陀。446.
善巧于欲贪，善巧于离欲；
灭尽诸欲贪，我礼敬彼佛陀。447.
善巧于忿怒，善巧于离忿；
息灭忿怒火，我礼敬彼佛陀。448.
善巧于嗔恚，善巧于离嗔；
熄灭嗔恚火，我礼敬彼佛陀。449.
善巧于欲求，善巧于离欲；
断一切有欲，我礼敬彼佛陀。450.
善巧于贪婪，善巧于离贪；
无染贪渴望，我礼敬彼佛陀。451.
善巧于忧愁，善巧于离忧；
拔除忧愁刺，我礼敬彼佛陀。452.
善巧于爱着，善巧于离爱；
解脱诸爱着，我礼敬彼佛陀。453.

453.

Khobhassa kovido cāpi, nikkhobhassāpi kovido;

Sabbakammakhobhakhīṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.454.

Sallassa kovido cāpi, visallassāpi kovido;

Sabbasallaṃ sandālesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.455.

Khayassa kovido cāpi, akkhayassāpi kovido;

Sabbathā akkhayaṃ patto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.456.

Lokassa kovido cāpi, lokantassāpi kovido;

Lokuttaraṃ sacchikato, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.457.

Suddhassa kovido cāpi, asuddhassāpi kovido;

Suddhimaggaṃ visodhesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.458.

Kālassa kovido cāpi, akālassāpi kovido;

Kālānusārī desesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.459.

Chalassa kovido cāpi, nicchalassāpi kovido;

Sabbathā chalavimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.460.

Sumanassa kovido ca, dummanassāpi kovido;

Sabbadhi sumano santo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.461.

Kovido lokacakkassa, dhammacakkassa kovido;

Lokacakkaṃ viddhaṃsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.462.

Tīrassa kovido cāpi, pārassa cāpi kovido;

Ghoraṃ oghaṃ pāraṅgato, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.463.

Bodhassa kovido cāpi, dubbodhassāpi kovido;

Sabbathā sabbaṃ bodhesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.464.

Yogassa kovido cāpi, khemassa cāpi kovido;

Yogakkhemamanuppatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.465.

Āvilassa kovido ca, anāvilassa kovido;

Sabbāvilaṃ vidhopesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.466.

Saṃsayassa kovido ca, asaṃsayassa kovido;

Sabbattha saṃsayamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.467.

Sārajjassa kovido ca, visārajjassa kovido;

Vesārajjañāṇupeto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.468.

Vikārassa kovido ca, nibbikārassa kovido;

Vikārāni vikkhambhesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.469.

Sammohassa kovido ca, asammohassa kovido;

Sabbasammohā vimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.470.

Santāpassa kovido ca, asantāpassa kovido;

Santāpānaṃ santikaro, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.471.

Paṭighassa kovido ca, appaṭighassa kovido;

Paṭighasaññāsuñño yo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.472.

Āsavassa kovido ca, anāsavassa kovido;

Sabbāsavaparikkhīṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.473.

Suguṇassa kovido ca, dugguṇassāpi kovido;

Sabbasuguṇasaṃyutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.474.

Kalyāṇassa kovido ca, akalyāṇassa kovido;

Kalyāṇatthamanuppatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.475.

Vipulapañño pabalo, maggāmaggassa kovido;

Paramatthadhammaladdho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.476.

Cetosamathakovido, jhānasamādhikovido;

Samāpattisamāpanno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.477.

Maggakovido maggaññū, dhammaññū dhammakovido;

Aggakovido aggaññū, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.478.

Sampajaññassa kovido, sammāsatiyā kovido;

Satipaṭṭhāne kovido, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.479.

Sattabojjhaṅgakovido, sabbavibhaṅgakovido;

Vijjākovido tevijjo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.480.

Cetovimuttikovido, paññāvimuttikovido;

Ubhatovimuttippatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.481.

Iddhipādesu kovido, cetopariyakovido;

Chaḷabhiññāhi sampanno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.482.

Appamaññāsu kovido, aṭṭhaṅgamaggaṃ pāragū;

Sabbathā nikkhayappatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.483.

Dhammaniyāme kovido, dhammatāyapi kovido;

Dhammaṭṭhitiyā kovido, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.


453
精通动摇与不动摇，
灭尽一切业的动摇，
我向这样的佛陀顶礼。
454
精通箭与离箭，
彻底断除一切箭，
我向这样的佛陀顶礼。
455
精通灭尽与不灭，
已达一切不灭境，
我向这样的佛陀顶礼。
456
精通世间与世间边际，
已证出世间之法，
我向这样的佛陀顶礼。
457
精通清净与不净，
开显清净之道，
我向这样的佛陀顶礼。
458
精通时与非时，
随时机而说法，
我向这样的佛陀顶礼。
459
精通动摇与不动，
完全解脱于动摇，
我向这样的佛陀顶礼。
460
精通善意与恶意，
具足一切善意，
我向这样的佛陀顶礼。
461
精通世间轮与法轮，
摧毁世间轮，
我向这样的佛陀顶礼。
462
精通此岸与彼岸，
度过可怖暴流，
我向这样的佛陀顶礼。
463
精通觉悟与难觉，
完全觉悟一切，
我向这样的佛陀顶礼。
464
精通束缚与安稳，
已达离缚安稳，
我向这样的佛陀顶礼。
465
精通混浊与清澈，
净除一切混浊，
我向这样的佛陀顶礼。
466
精通疑惑与无疑，
于一切处离疑，
我向这样的佛陀顶礼。
467
精通怯懦与无畏，
具足无畏智慧，
我向这样的佛陀顶礼。
468
精通变异与不变，
镇伏一切变异，
我向这样的佛陀顶礼。
469
精通迷惑与不迷，
解脱一切迷惑，
我向这样的佛陀顶礼。
470
精通热恼与无恼，
平息一切热恼，
我向这样的佛陀顶礼。
471
精通嗔恨与无嗔，
已空嗔恨之想，
我向这样的佛陀顶礼。
472
精通漏与无漏，
灭尽一切诸漏，
我向这样的佛陀顶礼。
473
精通善德与恶德，
具足一切善德，
我向这样的佛陀顶礼。
474
精通善与不善，
已达善美境界，
我向这样的佛陀顶礼。
475
广慧具大力，
精通道与非道，
已得最上义法，
我向这样的佛陀顶礼。
476
精通心之寂止，
精通禅定三昧，
成就诸等至，
我向这样的佛陀顶礼。
477
精通道知道法，
知法精通法，
精通最上知最上，
我向这样的佛陀顶礼。
478
精通正知，
精通正念，
精通念处，
我向这样的佛陀顶礼。
479
精通七觉支，
精通一切分别，
精通明具三明，
我向这样的佛陀顶礼。
480
精通心解脱，
精通慧解脱，
已得双解脱，
我向这样的佛陀顶礼。
481
精通神足，
精通他心，
具足六神通，
我向这样的佛陀顶礼。
482
精通无量，
度八正道彼岸，
已达一切尽灭，
我向这样的佛陀顶礼。
483
精通法则，
精通法性，
精通法住，
我向这样的佛陀顶礼。

484.

Kāyasaṃvarasampanno, cittasaṃvarakovido;

Vacīsaṃvarasaṃvuto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.485.

Lokajeṭṭho lokaseṭṭho, tilokajeṭṭho tevijjo;

Purisajeṭṭho visiṭṭho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.486.

Sabbaseṭṭho sudhammaṭṭho, yoniso sabbaniggaho;

Visaṃsaggo visaṃsaṭṭho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.487.

Sabbajeṭṭho sabbaseṭṭho, sabbaggo sabbanāyako;

Sabbanātho sabbasāmī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.488.

Maccujayī mārajayī, māradheyyaviddhaṃsako;

Mārapāsaṃ vināsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.489.

Maccuhāyī mārahāyī, maccudheyyaviddhaṃsako;

Maccupāsaṃ vināsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.490.

Mārajayo maccujayo, antakadheyyaddhaṃsako;

Maccukhettaṃ padālesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.491.

Parakkamapuṇṇo vīro, māracamūnimmaddano;

Maccutiṇṇo maccujito, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.492.

Māramāyaṃ vimaddesi, mohanamāraghātako;

Māramadanamaddano, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.493.

Pabalo māraṃ maddesi, sabalo maccumaddako;

Namucināsako nāgo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.494.

Pāpīmārabalānīkaṃ, nimmaddesi mahājino;

Paraṃ sukhaṃ adhippatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.495.

Pāpajayo puññajayo, ahaṃjayo jitamamo;

Kaṅkhājayo saṅkājayo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.496.

Jitamoho jitamāyo, jitamakkho mārañjito;

Jitamaccharo jiticcho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.497.

Jitakodho jitakāmo, jitalobho nandījito;

Jitataṇho jitarāgo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.498.

Jitavero jitasneho, jitamāno jitamado;

Jitātaṅko jitāpekkho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.499.

Sabbadā vijayī vīro, sabbaji samaṇuttamo;

Khemadāyako khemindo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.500.

Sabbajito sabbavasī, sabbavijayamaṅgalo;

Sabbajayo sakkasīho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.501.

Dantathīno dantamiddho, dantapamādo dantiñjo;

Dantārambho dantalīno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.502.

Dantachambho dantadaro, dantabhīti dantabhayo;

Dantabhesmo dantabhīmo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.503.

Dohadanto dosadanto, dessadanto dantadiso;

Ḍāhadanto dāhadanto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.504.

Sammāpadhāno vikkanto, mahāvikkamamānaso;

Parakkamī mārañjayo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.505.

Sammāpadhānakusalo, saṃvuto atisaṃyato;

Pāramitāparipuṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.506.

Hirottappī ātāpī ca, sudanto atisaṃvuto;

Sakyaseṭṭho sabbajeṭṭho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.507.

Dasabaladhārī daḷho, dhīro asayhasāhino;

Purisapuṅgavo sūro, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.508.

Dvipaduttamo damako, danto daḷhaparakkamo;

Dosāpagato dosaññū, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.509.

Upakkamī parakkamī, viriyārambho vikkamī;

Pāramī paripūresi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.510.

Patāpī pāramīppatto, padhāniko paggāhako;

Pāpīmāraṃ parājesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.511.

Javasattisusampanno, sūro vikkamasekharo;

Dhitidhārako sudhīro, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.512.

Vikkamo duratikkamo, akilanto parakkamo;

Amatāgadhaṃ sampatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.513.

Satisātaccasampanno, sammappadhāna pāragū;

Ariyadassanadassī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.514.

Sammāviriyasampanno, sammāpadhānapāragū;

Sabbatthappatto siddhattho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.


484. 具足身律仪，善巧心律仪，完具语律仪，我礼敬彼佛。
485. 世间至尊者，世间最上者，三界至上者，三明具足者，人中最胜者，殊胜无上者，我礼敬彼佛。
486. 一切中最胜，正法中安住，如理摄诸法，远离诸尘垢，解脱诸系缚，我礼敬彼佛。
487. 一切中至尊，一切中最胜，遍达一切法，一切之导师，一切之依怙，一切之主宰，我礼敬彼佛。
488. 战胜死魔者，降伏魔军者，摧毁魔境者，断除魔罗网，我礼敬彼佛。
489. 远离死亡者，远离魔罗者，摧毁死境者，断除死亡网，我礼敬彼佛。
490. 降伏魔罗者，战胜死亡者，摧毁死王境，破坏死亡域，我礼敬彼佛。
491. 精进圆满者，勇猛无畏者，摧毁魔军者，超越死亡者，战胜死魔者，我礼敬彼佛。
492. 粉碎魔幻术，诛灭迷惑魔，降伏魔慢者，我礼敬彼佛。
493. 以力降伏魔，以力摧毁死，龙象灭魔者，我礼敬彼佛。
494. 恶魔军势力，大胜者摧毁，证得最胜乐，我礼敬彼佛。
495. 战胜诸恶者，成就诸善者，克服我执者，战胜我慢者，超越疑惑者，断除忧虑者，我礼敬彼佛。
496. 战胜愚痴者，降伏幻术者，克服嗔恨者，战胜魔罗者，断除悭吝者，超越贪欲者，我礼敬彼佛。
497. 降伏忿怒者，克服欲望者，战胜贪欲者，断除喜爱者，超越渴爱者，克服染著者，我礼敬彼佛。
498. 战胜怨恨者，断除爱著者，克服慢心者，降伏骄傲者，超越苦恼者，断除期望者，我礼敬彼佛。
499. 常胜勇猛者，胜一切沙门，安稳之施者，安稳之君主，我礼敬彼佛。
500. 胜一切诸法，统一切诸法，一切胜吉祥，一切胜释狮，我礼敬彼佛。
501. 调伏昏沉者，克服睡眠者，降伏放逸者，调御欲望者，精进勇猛者，远离懈怠者，我礼敬彼佛。
502. 调伏怯弱者，克服恐惧者，降伏畏惧者，调御惊慌者，超越恐怖者，克服战栗者，我礼敬彼佛。
503. 调伏怨恨者，克服嗔恚者，降伏憎恶者，调御障碍者，超越燃烧者，克服热恼者，我礼敬彼佛。
504. 正精进勇猛，大精进心者，勤勇胜魔者，我礼敬彼佛。
505. 善巧正精进，守护善律仪，圆满诸波罗蜜，我礼敬彼佛。
506. 具惭愧精进，善调御守护，释迦族最胜，一切中至尊，我礼敬彼佛。
507. 具足十力者，坚固有智慧，堪忍不可忍，人中最胜者，勇猛无畏者，我礼敬彼佛。
508. 两足中最上，调御众生者，自调伏坚固，精进远离过，知晓诸过患，我礼敬彼佛。
509. 勤勉精进者，发起精进者，勇猛精进者，圆满诸波罗蜜，我礼敬彼佛。
510. 威德具足者，到达彼岸者，精进勇猛者，精勤不懈者，降伏恶魔者，我礼敬彼佛。
511. 速力善具足，勇猛精进顶，持坚固智慧，我礼敬彼佛。
512. 精进难超越，不疲倦精进，证得不死法，我礼敬彼佛。
513. 具足念正勤，正精进到彼岸，见圣谛真理，我礼敬彼佛。
514. 具足正精进，正精进到彼岸，成就一切义，我礼敬彼佛。

515.

Sūro vijitasaṅgāmo, vīro vijitaveriko;

Dhīro purisadhoreyyo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.516.

Pūresi pāramī sabbā, narāsabho parakkamī;

Vimuttajātimaraṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.517.

Vikkamo ca parakkamo, pāpakammaṃ pahāṇako;

Paggāhako upakkamo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.518.

Sabbasattahitatthāya, parikkāmesi vikkamī;

Muttāyanaṃ anvesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.519.

Bhavavaṭṭaṃ suacchecchi, narasaddūlo niddaro;

Paramiṭṭhaṃ susampatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.520.

Hatamoho hatamāyo, hatamakkho hatamado;

Hatamāno hatamāro, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.521.

Dambhahantā gabbahantā, vaṭṭahantā arahanto;

Bījahantā bādhāhantā, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.522.

Bhavanettiṃ sammāhantā, saṅkhatamuttamānaso;

Sabbadhi avijjāhantā, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.523.

Saṃvutatto saṃyatatto, samitatto samāhito;

Vimuttatto virattatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.524.

Pāpaghacco puññaghacco, ahaṃghacco ghaccamamo;

Kaṅkhāghacco saṅkāghacco, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.525.

Kappaghacco kālaghacco, kilesaghacco sabbathā;

Mūlaghacco sūlaghacco, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.526.

Ghaccajāti ghaccamaccu, ghaccaloko ghaccabhavo;

Ghaccavibhavo ghaccogho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.527.

Ghaccakhobho ghaccadukkho, ghaccasallo ghaccakhilo;

Ghaccābhimāno ghaccedho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.528.

Dosabhañjo dohabhañjo, kāmabhañjo bhañjatamo;

Diṭṭhibhañjo dukkhabhañjo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.529.

Bhogabhañjo sokabhañjo, rogabhañjo bhañjarajo;

Sūlabhañjo sallabhañjo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.530.

Bhañjathīno bhañjamiddho, bhañjabandho bhañjaggalo;

Bhañjārambho bhañjalīno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.531.

Bhañjāsaṅko bhañjātaṅko, bhañjāsaṃso bhañjussuko;

Bhañjābhirato bhañjiccho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.532.

Bhañjānutāpo bhañjāgu, bhañjaṅgaṇo bhañjāsavo;

Mānābhimānavibhañjo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.533.

Sallabhañjo sūlabhañjo, mūlabhañjo bhañjamalo;

Sabbabhavabandhabhañjo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.534.

Kappakkhayo kālakkhayo, kilesakkhayo sabbathā;

Mūlakkhayo sūlakkhayo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.535.

Dosakkhayo dohakkhayo, kāmakkhayo khīṇamado;

Diṭṭhikkhayo dukkhakkhayo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.536.

Kodhakhīṇo kopakhīṇo, klesakhīṇo khīṇakuho;

Verakhīṇo dessakhīṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.537.

Lobhakhīṇo lolakhīṇo, rosakhīṇo khīṇaraṇo;

Kicchākhīṇo icchākhīṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.538.

Khīṇarāgo khīṇadoso, khīṇamoho khīṇabhavo;

Khīṇamāno khīṇamakkho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.539.

Khīṇagedho khīṇalobho, khīṇakāmo ca khīṇiñjo;

Khīṇasārambho khīṇindho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.540.

Khīṇāsayo khīṇabījo, aviruḷhichando vasī;

Khīṇataṇho khīṇabhijjho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.541.

Khayāsaṅko khayātaṅko, khayākaṅkho khayaṅgaṇo;

Khayāpekkho khayābhijjho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.542.

Khayataṇho khayalobho, khayasallo khayakhilo;

Khayabhogo khayarogo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.543.

Khayachambho khayadaro, khayabhismā khayabhayo;

Khayasaṃsayo khayiñjo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

515. 勇猛胜战者，英雄克敌者，智者人中最，我礼敬彼佛。
516. 圆满诸波罗蜜，人中牛精进，解脱生死者，我礼敬彼佛。
517. 勇猛与精进，断除诸恶业，精勤勇猛者，我礼敬彼佛。
518. 为众生利益，精进勇猛行，寻求解脱道，我礼敬彼佛。
519. 善断轮回轮，人中狮无畏，达最上境界，我礼敬彼佛。
520. 灭尽诸愚痴，除尽诸幻术，断尽诸嗔恨，摧毁诸骄慢，摧破诸我慢，降服诸魔军，我礼敬彼佛。
521. 破除虚伪者，摧毁骄慢者，断除轮回者，应供阿罗汉，断除种子者，消除障碍者，我礼敬彼佛。
522. 善断有之索，心离诸有为，普断无明者，我礼敬彼佛。
523. 护诸根自制，调伏诸根者，寂静入定者，解脱离贪者，我礼敬彼佛。
524. 断除诸恶者，成就诸善者，摧毁我执者，破除我慢者，断除疑惑者，消灭忧虑者，我礼敬彼佛。
525. 断除轮回者，破除时间者，普断烦恼者，断除根本者，拔除刺痛者，我礼敬彼佛。
526. 断除生老者，断除死亡者，断除世间者，断除诸有者，断除败坏者，断除暴流者，我礼敬彼佛。
527. 断除扰动者，断除痛苦者，拔除毒箭者，断除障碍者，断除骄慢者，灭除烦恼者，我礼敬彼佛。
528. 破除嗔恚者，断除瞋恨者，断除欲贪者，破除愚痴者，破除邪见者，断除苦恼者，我礼敬彼佛。
529. 破除享乐者，断除忧愁者，断除疾病者，破除尘垢者，拔除刺痛者，拔除毒箭者，我礼敬彼佛。
530. 破除昏沉者，断除睡眠者，断除系缚者，破除障碍者，断除懈怠者，远离懒惰者，我礼敬彼佛。
531. 断除疑虑者，破除苦恼者，断除希望者，破除忧虑者，断除贪爱者，破除渴望者，我礼敬彼佛。
532. 断除追悔者，破除罪过者，断除垢秽者，破除漏失者，断除我慢与慢心者，我礼敬彼佛。
533. 拔除毒箭者，拔除刺痛者，断除根本者，破除垢秽者，断除一切有之缚者，我礼敬彼佛。
534. 劫灭尽时灭，时节灭尽灭，普尽诸烦恼，根本灭尽灭，刺痛灭尽灭，我礼敬彼佛。
535. 嗔恚灭尽灭，瞋恨灭尽灭，欲贪灭尽灭，骄慢灭尽灭，邪见灭尽灭，苦恼灭尽灭，我礼敬彼佛。
536. 忿怒灭尽者，瞋恚灭尽者，烦恼灭尽者，虚伪灭尽者，怨恨灭尽者，憎恶灭尽者，我礼敬彼佛。
537. 贪欲灭尽者，动摇灭尽者，愤怒灭尽者，争斗灭尽者，艰难灭尽者，欲望灭尽者，我礼敬彼佛。
538. 贪染灭尽者，嗔恚灭尽者，愚痴灭尽者，诸有灭尽者，我慢灭尽者，嫉妒灭尽者，我礼敬彼佛。
539. 贪欲灭尽者，贪婪灭尽者，欲望灭尽者，欲界灭尽者，精进灭尽者，烦恼灭尽者，我礼敬彼佛。
540. 潜在灭尽者，种子灭尽者，欲望不生者，自在调伏者，渴爱灭尽者，贪婪灭尽者，我礼敬彼佛。
541. 灭尽诸疑虑，灭尽诸苦恼，灭尽诸疑惑，灭尽诸垢秽，灭尽诸期待，灭尽诸贪婪，我礼敬彼佛。
542. 灭尽诸渴爱，灭尽诸贪欲，灭尽诸毒箭，灭尽诸障碍，灭尽诸享受，灭尽诸疾病，我礼敬彼佛。
543. 灭尽诸怯弱，灭尽诸恐惧，灭尽诸惊慌，灭尽诸畏惧，灭尽诸疑惑，灭尽诸欲界，我礼敬彼佛。

544.

Khayasaṃsaṭṭho khayoko, khayāgāro khayagaho;

Khayasūlo khayamūlo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.545.

Ahaṅkhayo mamaṅkhayo, saṅkhatakkhayo sabbadhi;

Saṅkilesakkhayappatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.546.

Suññataṇho suññarāgo, suññaraṅgo suññarajo;

Suññachando suññanandī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.547.

Suññaroso suññadoso, suññadoho suññadaho;

Suññasāpo suññatāpo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.548.

Suññakodho suññakopo, suññakleso suññakuho;

Suññaverī suññasattu, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.549.

Suññajāti suññamaccu, suññaloko suññabhavo;

Suññatā’bhirato sugato, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.550.

Ītisuñño bhītisuñño, chambhasuñño suññabhayo;

Sabbathā sārajjasuñño, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.551.

Suññagantho suññarajju, sabbathā suññabandhano;

Suññadiṭṭhi suññanetti, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.552.

Sallasuñño sūlasuñño, mūlasuñño suññamalo;

Sabbānusayehi suñño, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.553.

Sabbadhi santāpasuñño, santāsasuñño sabbathā;

Tasasuñño tāsasuñño, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.554.

Āsāsuñño issāsuñño, ejāsuñño suññaiṇo;

Chandasuñño bandhasuñño, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.555.

Pāpasuñño puññasuñño, ahaṃsuñño suññamamo;

Kaṅkhāsuñño saṅkāsuñño, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.556.

Sabbakammajaho cāgī, cattābhilāso sabbadhi;

Sabbathā cattasaṃsaṭṭho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.557.

Dosacāgī dohacāgī, kujjhanacāgī cattindho;

Kodhacāgī kopacāgī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.558.

Sabbarājabhogacāgī, mahāoghamummujjako;

Paramatthadhammadassī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.559.

Cattakāmo cattakleso, cattāsatto cattāsavo;

Cattapāpo cattuttāpo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.560.

Īticuto bhīticuto, chambhacuto cuttabhayo;

Ḍāhacuto dāhacuto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.561.

Sabbacatto sabbacajo, sabbacāgī sabbaccago;

Sabbaritto sabbañjaho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.562.

Anāsaṅko anātaṅko, anākaṅkho anaṅgaṇo;

Sadā asaṅgacetaso, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.563.

Anusūyo anāsaṃso, anāso ca anussuko;

Anāsavo anapekkho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.564.

Ākāso viya paññāya, alitto anilo yathā;

Anissito vihāsi yo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.565.

Āraddhaviriyo ātāpī, uyyujjanto padhāniko;

Akusīto analaso, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.566.

Anupamo satthā jeṭṭho, sabbaseṭṭho ovādako;

Ariyadhammaṃ aññāsi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.567.

Amatena atappi lokaṃ, dhammameghapavassako;

Assāsesi yathā cando, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.568.

Avikampī anabhīto, asantāsī anāturo;

Abhīruko yo acchambhī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.569.

Amaccharī amāyāvī, ajeguccho aniṭṭhuro;

Appaduṭṭho akuṭilo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.570.

Anabhijjho apihālu, akuhako alolupo;

Anupavajjo amatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.571.

Appagabbho appaṭigho, appāvilo amucchito;

Apesuṇiko adoso, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.572.

Akopo cāpi aduṭṭho, vītussuko adūsako;

Vītakopo vītakuho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.573.

Akampito akampako, avero akutobhayo;

Sabbadā chambharahito, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.574.

Anatimānī akhilo, akuppano akujjhano;

Anabhisajjo akkodho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

544. 灭尽相应者，灭尽居处者，灭尽宅舍者，灭尽执著者，灭尽刺痛者，灭尽根本者，我礼敬彼佛。
545. 我见灭尽者，我执灭尽者，普灭有为法，证得烦恼尽，我礼敬彼佛。
546. 空无诸渴爱，空无诸贪染，空无诸染著，空无诸尘垢，空无诸欲望，空无诸喜乐，我礼敬彼佛。
547. 空无诸忿怒，空无诸嗔恚，空无诸瞋恨，空无诸热恼，空无诸咒诅，空无诸苦恼，我礼敬彼佛。
548. 空无诸忿怒，空无诸瞋恚，空无诸烦恼，空无诸虚伪，空无诸怨恨，空无诸仇敌，我礼敬彼佛。
549. 空无诸生死，空无诸死亡，空无诸世间，空无诸存在，善逝乐空性，我礼敬彼佛。
550. 空无诸灾难，空无诸恐惧，空无诸怯弱，空无诸畏惧，普无诸羞怯，我礼敬彼佛。
551. 空无诸系缚，空无诸绳索，普无诸束缚，空无诸邪见，空无诸导引，我礼敬彼佛。
552. 空无诸毒箭，空无诸刺痛，空无诸根本，空无诸垢秽，空无诸随眠，我礼敬彼佛。
553. 普无诸热恼，普无诸恐惧，空无诸战栗，空无诸惊惧，我礼敬彼佛。
554. 空无诸期望，空无诸嫉妒，空无诸动摇，空无诸负债，空无诸欲望，空无诸束缚，我礼敬彼佛。
555. 空无诸罪恶，空无诸功德，空无诸我执，空无诸我所，空无诸疑惑，空无诸忧虑，我礼敬彼佛。
556. 舍离一切业，具足舍离者，普舍诸欲望，普舍诸相应，我礼敬彼佛。
557. 舍离诸嗔恚，舍离诸瞋恨，舍离诸忿怒，舍离诸烦恼，舍离诸忿怒，舍离诸瞋恚，我礼敬彼佛。
558. 舍离王权财，超越大暴流，证见最上法，我礼敬彼佛。
559. 舍离诸欲望，舍离诸烦恼，舍离诸执著，舍离诸漏失，舍离诸罪恶，舍离诸热恼，我礼敬彼佛。
560. 远离诸灾难，远离诸恐惧，远离诸怯弱，远离诸畏惧，远离诸燃烧，远离诸热恼，我礼敬彼佛。
561. 舍离一切法，舍弃一切法，舍离一切者，超越一切者，远离一切者，舍断一切者，我礼敬彼佛。
562. 无执著无苦，无疑惑无垢，心常离执著，我礼敬彼佛。
563. 无嫉妒无望，无期待无忧，无漏失无求，我礼敬彼佛。
564. 智慧如虚空，不染如清风，无所依止住，我礼敬彼佛。
565. 精进勤勇猛，努力修禅定，不懈怠不懒，我礼敬彼佛。
566. 无比师至尊，一切中最胜，善巧教导者，通达圣法者，我礼敬彼佛。
567. 以甘露润世，降注法雨者，如月安慰人，我礼敬彼佛。
568. 不动摇无畏，不惊慌无患，无所惧无怯，我礼敬彼佛。
569. 无悭吝无诈，无可厌无酷，无恶意无曲，我礼敬彼佛。
570. 无贪婪无嫉，无虚伪无贪，无过失无醉，我礼敬彼佛。
571. 无傲慢无瞋，无污浊无痴，无离间无恚，我礼敬彼佛。
572. 无忿怒无害，无忧虑无恼，离瞋恚离诈，我礼敬彼佛。
573. 不动不摇者，无怨无畏惧，常离诸怯弱，我礼敬彼佛。
574. 无骄慢无障，不动不忿怒，无嫌恨无瞋，我礼敬彼佛。

575.

Akakkaso ca akkopo, akaṭuko akūṭako;

Appadesso anunnalo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.576.

Anapekkhī anupayo, anāsaṅgo anāvilo;

Analitto anālambo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.577.

Aggamahattatto muni, abhinibbuttatto yatī;

Visuddho abhisambuddho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.578.

Abbūḷhasallo arajo, akkhadakkhī anāsavo;

Anomadakkhī anaṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.579.

Atthapatiṭṭho atthagū, anappaatthapāragū;

Accanto atthakusalo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.580.

Ariyaddhānaṃ sampatto, atthatto atthapaṇḍito;

Mocesi bandhanāsatte, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.581.

Asajjamānaso alīno, sadā asaṅgamānaso;

Appamādarato nātho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.582.

Asaṅgacitto akleso, āsā yassa na vijjati;

Asaṅkiliṭṭho akkuho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.583.

Upekkhacitto acalo, upādānakkhayo ujū;

Abhinibbido appiñjo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.584.

Abhiññāpāramīpatto, abhipañño abhigato;

Anupādā vimutto yo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.585.

Aviruddho asāratto, santiladdho anappako;

Amitaamatappatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.586.

Ākaṅkhiñjāritto, anupādāno uttamo;

Appaneho ca appiho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.587.

Atisīlo atisanto, ativiññū arahato;

Aggatthapatto aggatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.588.

Adhisīlo adhicitto, adhipañño adhigato;

Apalokitadassāvī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.589.

Attadīpo attasaraṇo, attanātho adhivaro;

Accantuttamo aggabhū, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.590.

Anabhikaṅkho aniccho, arāgo anapekkhako;

Ananugiddho alobho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.591.

Anabhilāso anedho, aviruḷhitaṇho isi;

Ucchinnarāgo alaggo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.592.

Naṭṭharāgo naṭṭhadoso, naṭṭhamoho naṭṭhamado;

Naṭṭhakodho naṭṭhakopo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.593.

Vinaṭṭhiñjo vinaṭṭhindho, vinaṭṭhiccho vinaṭṭhiṇo;

Vinaṭṭhāsā vinaṭṭhissā, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.594.

Naṭṭhakaṅkhā naṭṭhasaṅkā, naṭṭhabhanti naṭṭhabhamo;

Naṭṭhamāyā, naṭṭhāvijjā, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.595.

Amāyo aparicchinno, ujuko ativissuto;

Anomacitto aneḷo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.596.

Atthapassī atthacaro, atthakkhāyī atthakaro;

Atthakāmo attamano, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.597.

Abbhuto ca acchariyo, cittakathī ovādako!

Aggamaggaṃ suakkhāsi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.598.

Akalaṅko akaluso, akasāvo apaṇṇako;

Akukkucco ca akaṅkhī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.599.

Sabbaso vijayo sūro, abhayo abhayappado;

Anākulo appabhīto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.600.

Upekkhako upasanto, anusayaritto isi;

Appaṭibaddho abaddho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.601.

Atthacārī atthakārī, atthasārī attharato;

Atthañāṇī atthabhāṇī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.602.

Anadhivaro asoko, usabho isipuṅgavo;

Anomanāmo anomo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.603.

Anavassutahadayo, ananvāhatacetaso;

Anabhirato aniñjo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.604.

Appāsaṅko appātaṅko, appākaṅkho appaṅgaṇo;

Appalolo appakampī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.605.

Atthaviññū atthavidū, atthakusalo atthavā;

Kusalatthamanuppatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

575. 无粗暴无忿，无苦味无诈，无厌恶无慢，我礼敬彼佛。
576. 无期待无依，无执著无浊，无染著无靠，我礼敬彼佛。
577. 最上大我牟尼，寂灭自制者，清净正觉者，我礼敬彼佛。
578. 拔除箭无垢，善巧见无漏，无上见无债，我礼敬彼佛。
579. 安住义趣义，证达广大义，究竟善知义，我礼敬彼佛。
580. 证达圣道者，义利智慧者，解脱系缚众，我礼敬彼佛。
581. 心无著不退，常心无系著，乐不放逸主，我礼敬彼佛。
582. 心无著无染，无有诸期待，无染污无诈，我礼敬彼佛。
583. 舍心不动者，断除诸取直，厌离无欲者，我礼敬彼佛。
584. 证通波罗蜜，增上智证得，无取得解脱，我礼敬彼佛。
585. 无违逆无染，得寂非微小，证无量甘露，我礼敬彼佛。
586. 离欲望清净，无取最上者，无爱亦无求，我礼敬彼佛。
587. 最上戒最寂，最胜智应供，证最上义者，我礼敬彼佛。
588. 增上戒增上心，增上慧增上证，观见诸世间，我礼敬彼佛。
589. 自灯自归依，自护最胜者，究竟最上者，我礼敬彼佛。
590. 无渴望无欲，无贪无期待，无执著无贪，我礼敬彼佛。
591. 无希求无染，无长爱仙人，断除贪无著，我礼敬彼佛。
592. 灭尽贪灭嗔，灭尽痴灭慢，灭尽怒灭恚，我礼敬彼佛。
593. 灭尽欲灭染，灭尽求灭债，灭尽望灭嫉，我礼敬彼佛。
594. 灭尽疑灭虑，灭尽惧灭迷，灭尽幻灭痴，我礼敬彼佛。
595. 无幻无限制，正直广闻名，无上心无垢，我礼敬彼佛。
596. 见义行义者，说义作义者，乐义意满足，我礼敬彼佛。
597. 希有未曾有，善说善教诫，善说最上道，我礼敬彼佛。
598. 无垢无浑浊，无染无错谬，无悔亦无疑，我礼敬彼佛。
599. 普胜勇无畏，施无畏无惧，无扰无恐惧，我礼敬彼佛。
600. 具舍寂静者，离随眠仙人，无系缚解脱，我礼敬彼佛。
601. 行义作义者，趣义乐义者，知义说义者，我礼敬彼佛。
602. 无上者无忧，人牛仙人最，无上名无上，我礼敬彼佛。
603. 心无有漏泄，心无有忧恼，无贪著不动，我礼敬彼佛。
604. 少执著少恼，少疑惑少垢，少贪求少动，我礼敬彼佛。
605. 知义解义者，善巧义具义，证得善义者，我礼敬彼佛。

606.

Avicalito akuppo, kesarī’va achambhito;

Avikampito abbhayo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.607.

Akiñcano anādāno, amataññū amatogadho;

Aggaphalamanuppatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.608.

Amitaanuggahaṃ katvā, akālikadhammadado;

Accantupakārī nātho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.609.

Anupalitto lokena, toyena padumaṃ yathā;

Nissaṅgacitto nissatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.610.

Abbūḷhesiko isi, ukkhittapaligho ujū;

Anuddhato atandito, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.611.

Agiddho alittacitto, ādīnavavidālako;

Pakatatto pahitatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.612.

Aggapuñño aggaviññū, aggīsi aggasekharo;

Aggamaggamanuppatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.613.

Aggagocaro aggagū, aggattho aggadesako;

Aggañāṇī aggabhāṇī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.614.

Aggapañño aggaṭṭhito, aggasiddho aggayatī;

Aggabhūto aggapati, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.615.

Aggasamaṇo lokaggo, paññaggo aggamaggagū;

Aggadhammaṃ ugghāṭesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.616.

Aggadhammamanuppatto, aggadhammappakāsako;

Apāyadukkhaṃ nāsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.617.

Aggapuggalo aggaggo, ñāṇaggo ñāṇapuṅgavo;

Dhammapuggalo dhammaggo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.618.

Aggapassī aggadassī, aggapanthapakāsako;

Aggesī aggadassāvī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.619.

Anantajhānī jhānindo, anantapaññavāridhī;

Anantamedhāsampanno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.620.

Anantavijjāvāridhi, anantapaññāsāgaro;

Anantakaruṇāsindhu, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.621.

Sabbuttamo sattuttamo, sumano samaṇuttamo;

Januttamo jinuttamo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.622.

Kalyāṇamitto kalyāṇo, maṅgalamitto maṅgalo;

Dhammamitto dhammadado, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.623.

Dhammiṭṭho cāpi dhammaṭṭho, paññiṭṭho cāpi paññaṭṭho;

Suddhiṭṭho cāpi suddhaṭṭho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.624.

Kāyāsakkhī cittasakkhī, dhammasakkhī sakkhīvaro;

Vedanāsakkhī susakkhī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.625.

Sīghapañño sunipuṇo, santipatto sukhādhipo;

Kalyāṇakārī kusalo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.626.

Susīlaggo sucittaggo, supaññaggo susobhito;

Aggamatthamanuppatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.627.

Upariṭṭho ujjugato, ukkaṭṭho amatāvaho;

Appadambho appagabbo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.628.

Appasoko apparogo, appabhīti appabhayo;

Appapāpo appatāpo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.629.

Apparoso appadoso, appadoho appindhano;

Appābhisajjo appīgho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.630.

Accantakaruṇākārī, accantamettacetaso;

Accantamudito santo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.631.

Ekappatto ekanātho, eko appaṭipuggalo;

Ekova sabbalokasmiṃ, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.632.

Atuliyo atitulo, adutiyo anuttaro;

Appameyyo appaṭimo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.633.

Atuladassī atulo, asarikkho anupamo;

Asamo yo asadiso, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.634.

Amito aparimito, amitañāṇasāgaro;

Aparitto appamāṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.635.

Asīmo asamasamo, atulyo amitaguṇo;

Anupameyyo agādho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.636.

Nipparicchinno nissīmo, nappamañño jinavaro;

Nappamāṇo nirupamo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

606. 不动摇不倾，如狮子无畏，不震荡无惧，我礼敬彼佛。
607. 无所有无取，知甘露趣甘露，证最上果者，我礼敬彼佛。
608. 施无量摄受，施不死时法，究竟利益主，我礼敬彼佛。
609. 不染著世间，如莲花不著水，心无执无著，我礼敬彼佛。
610. 拔除欲仙人，举起门闩直，不躁动不懈，我礼敬彼佛。
611. 无贪心无染，破除诸过患，自然心勤勉，我礼敬彼佛。
612. 最上福最上智，最上仙最上冠，证最上道者，我礼敬彼佛。
613. 最上行最上趣，最上义最上教，最上智最上说，我礼敬彼佛。
614. 最上慧最上住，最上证最上制，最上生最上主，我礼敬彼佛。
615. 最上沙门世最，慧最上道最上，开显最上法，我礼敬彼佛。
616. 证最上正法，显示最上法，灭恶趣诸苦，我礼敬彼佛。
617. 最上人最上，智最上智牛，法人法最上，我礼敬彼佛。
618. 最上见最上观，显示最上道，最上仙最上见，我礼敬彼佛。
619. 无量禅禅主，无量慧大海，具无量智慧，我礼敬彼佛。
620. 无量明大海，无量慧汪洋，无量悲大海，我礼敬彼佛。
621. 一切中最上，众生中最上，善意沙门最，人中最胜者，我礼敬彼佛。
622. 善友善美者，吉祥友吉祥，法友法施者，我礼敬彼佛。
623. 安住法住法，安住慧住慧，安住净住净，我礼敬彼佛。
624. 身证心作证，法作证证最，受证善作证，我礼敬彼佛。
625. 速慧善巧者，得寂乐自在，行善巧善者，我礼敬彼佛。
626. 善戒最善心最，善慧最善庄严，证最上义者，我礼敬彼佛。
627. 至上直趣者，殊胜甘露因，无虚伪无傲，我礼敬彼佛。
628. 少忧少病者，少恐少畏者，少罪少热恼，我礼敬彼佛。
629. 少忿少嗔者，少瞋少烦恼，少嫌恨少害，我礼敬彼佛。
630. 究竟悲悯行，究竟慈心者，究竟喜寂静，我礼敬彼佛。
631. 独一无二主，独一无比伦，一切世间中唯一，我礼敬彼佛。
632. 无等同无比，无双无上者，无量无等伦，我礼敬彼佛。
633. 无等见无等，无类无譬喻，无同无相似，我礼敬彼佛。
634. 无量无边际，无量智海者，无少无限量，我礼敬彼佛。
635. 无边无等同，无比无量德，无可喻无底，我礼敬彼佛。
636. 无限际无边，无量胜者最，无量无等伦，我礼敬彼佛。

637.

Natthi añño etādiso, nipako ekapuggalo;

Ekantasukhasaṃvedī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.638.

Aggavasabho asamo, asamapaṭipuggalo;

Ekako ekapuriso, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.639.

Sabbattha āsattisuñño, sabbathāmuttamānaso;

Sabbadā ekasadiso, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.640.

Pāpasūlaṃ vibhañjesi, pāpamūlassa chedako;

Pāparajjuṃ vikantesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.641.

Pāpanettiṃ nijjaresi, pāpakammavināsako;

Sabbapāpaparikkhīṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.642.

Samūlaṃ khaṇito pāpaṃ, pāpavāridhipāragū;

Pāpaganthiṃ vimocesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.643.

Pāpacakkaṃ vicuṇṇetvā, dhammacakkaṃ pavattayī;

Bahūjane uddhāresi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.644.

Nijjaresi pāpakammaṃ, mahāpāpoghapāragū;

Sabbapāpavītivatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.645.

Sabbapāpamatikkanto, sabbapāpasamūhato;

Sabbapāpasamucchinno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.646.

Pāpasotaṃ visosesi, pāpatāpapanūdano;

Pāpachandaṃ vicchindesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.647.

Pāpatāsavinimutto, pāpapāvakanibbuto;

Pāpabandhaṃ vimocesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.648.

Pāpasallaṃ vicuṇṇesi, pāpacakkavidālako;

Pāparogasokakhīṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.649.

Pāpamohaparimutto, pāpasaṃtāsanāsako;

Pāpakhobhaṃ vikkhambhesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.650.

Kaṇhakalusaṃ dhopesi, pāpamalapakkhālako;

Sabbaklesaṃ vodāpesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.651.

Pāpapariḷāhamutto, vimuttapāpatassanā;

Pāpasantāpavimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.652.

Pāpaupadhimucchinno, pāpapalighabhaggavā;

Pāpadheyyavītivatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.653.

Pāpapuññapanūdako, bhavabandhanabhañjako;

Pāpakaṇṭakakantako, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.654.

Sabbapāpaṃ padālesi, sabbapāpaṃ pariccajī;

Sabbapāpehi nissaṭo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.655.

Sabbapāpaṃ pavāhesi, sabbapāpajigucchako;

Sabbapāpehi vimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.656.

Sabbapāpaṃ virajjesi, sabbapāpaniddhotako;

Sabbapāpaṃ niddhaṃsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.657.

Pāpaṇṇavasamuttiṇṇo, chinnabhavasaṃyojano;

Punabbhavaparikkhīṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.658.

Pāpapaṅkaṃ pakkhālesi, dhammasotapavāhako;

Saddhammaṃ patiṭṭhāpesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.659.

Pāputtāpaṃ samucchinno, mohuttāpaṃ sītikaro;

Sabbuttāpaṃ nibbāpesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.660.

Pāpahārī tāpahārī, sukhakārī khemaṅkaro;

Mettāvihārī mārārī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.661.

Saṃyojanaparikkhīṇo, pāpatāpaviddhaṃsako;

Antimabhavasampatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.662.

Paṭipadāpaṭipanno, dukkhadāhapanūdano;

Pāpatāpaparikkhīṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.663.

Puññapāpaparikkhīṇo, sokasallavinodano;

Padhānapahitatto yo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.664.

Cakkhumā sabbadhammesu, sabbapāpappabhañjako;

Sabbasaṃyojanahantā, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.665.

Sabbapāpaṃ pakkhālesi, sabbakilesasodhako;

Sabbattha vimalo suddho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.666.

Sabbapāpaṃ nimmaddesi, sabbatāpasamūhato;

Sabbasantāpaṃ hāpesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.667.

Sabbūpadhīnaṃ nissaggo, sabbāsānaṃ virajjako;

Sabbapāpaṃ pabhañjesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

637. 世上无他人，如是智慧者，独一之人最，独证究竟乐，我礼敬彼佛。
638. 最上牛无等，无等无比伦，独一无双者，我礼敬彼佛。
639. 一切处无著，一切心解脱，常时保一如，我礼敬彼佛。
640. 摧毁罪之刺，断除罪根本，斩断罪绳索，我礼敬彼佛。
641. 销毁罪之索，灭除诸恶业，一切罪尽者，我礼敬彼佛。
642. 连根掘除罪，渡越罪海者，解开罪结缚，我礼敬彼佛。
643. 粉碎罪之轮，转动正法轮，度脱众多人，我礼敬彼佛。
644. 消除诸恶业，渡越大罪流，超越一切罪，我礼敬彼佛。
645. 超越一切罪，除尽一切罪，断除一切罪，我礼敬彼佛。
646. 枯竭罪之流，驱除罪热恼，断除罪欲望，我礼敬彼佛。
647. 解脱罪渴望，熄灭罪热恼，解脱罪束缚，我礼敬彼佛。
648. 粉碎罪毒箭，破坏罪之轮，灭尽罪病忧，我礼敬彼佛。
649. 解脱罪愚痴，灭除罪恐惧，镇伏罪动摇，我礼敬彼佛。
650. 洗净黑暗垢，洗涤罪污垢，净化诸烦恼，我礼敬彼佛。
651. 解脱罪热恼，解脱罪干渴，解脱罪苦恼，我礼敬彼佛。
652. 断除罪执取，破坏罪门闩，超越罪境界，我礼敬彼佛。
653. 除灭罪与福，破坏有结缚，拔除罪荆棘，我礼敬彼佛。
654. 破坏一切罪，舍离一切罪，出离一切罪，我礼敬彼佛。
655. 冲洗一切罪，厌恶一切罪，解脱一切罪，我礼敬彼佛。
656. 离染一切罪，洗净一切罪，破坏一切罪，我礼敬彼佛。
657. 超越罪大海，断除有结缚，灭尽再有者，我礼敬彼佛。
658. 洗净罪泥浊，流注正法流，建立正法者，我礼敬彼佛。
659. 断除罪热恼，冷却痴热恼，熄灭诸热恼，我礼敬彼佛。
660. 除罪除热恼，作乐作安稳，住慈敌魔者，我礼敬彼佛。
661. 灭尽诸结缚，破坏罪热恼，证得最后有，我礼敬彼佛。
662. 实践正道者，驱除苦燃烧，灭尽罪热恼，我礼敬彼佛。
663. 灭尽福与罪，拔除忧箭者，精进心善定，我礼敬彼佛。
664. 见一切诸法，破除一切罪，断除诸结缚，我礼敬彼佛。
665. 洗净一切罪，净化诸烦恼，一切无垢净，我礼敬彼佛。
666. 摧毁一切罪，除尽诸热恼，灭除诸苦恼，我礼敬彼佛。
667. 舍离诸依取，离染诸期望，破除一切罪，我礼敬彼佛。

668.

Pāragū pārasampatto, āsavasotasosako;

Sabbapāpaṃ pahāsi yo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.669.

Sabbāsavaṃ viddhaṃsesi, sabbamohasamūhato;

Sabbapāpaṃ vivajjesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.670.

Sabbāsā samatikkanto, sabbarāgaggi nibbuto;

Sabbapāpaṃ parimaddi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.671.

Sabbakāmabhavatiṇṇo, sabbavibhavavajjito;

Sabbapāputtāpakkhīṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.672.

Sabbanīvaraṇātīto, sabbapāsappamocano;

Māramarīcikā bhañji, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.673.

Saraṇadāyako sāmī, parittāṇappadāyako;

Ārakkhaṇadātā satthā, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.674.

Saccassa kovido cāpi, asaccassāpi kovido;

Catusaccaṃ ugghosesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.675.

Bhaddassa kovido cāpi, abhaddassāpi kovido;

Sabbato bhaddaṃ dassāvī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.676.

Ākaṅkhāya kovido ca, anākaṅkhāya kovido;

Sabbesu ca nirākaṅkho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.677.

Lolassa kovido cāpi, alolassāpi kovido;

Nillobho api nillolo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.678.

Papañcassa kovido ca, nippapañcassa kovido;

Nippapañco ca nicchalo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.679.

Sabbe dhamme pabodhesi, sabbapāpehi mocako;

Sabbadukkhavītivatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.680.

Viduro sabbadhammesu, pāpappahānapāragū;

Sabbasaṅkhārūpasamo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.681.

Saccadhammaṃ vitthāresi, sabbapāpavināsako;

Pāpāyatanā vimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.682.

Sabbadhammānupassī yo, sabbapāpaṃ visosayī;

Sabbataṇhā pahāsi yo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.683.

Pāpapāsaṃ pamocesi, sabbadhammāna vedagū;

Sabbupadhīhi vimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.684.

Cakkavattī dhammarājā, dhammacakkavibhūsito;

Adhammacakkaṃ cuṇṇesī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.685.

Saddhammamuddhābhisito, dhammamahārañño budho;

Dhammasāsana ṭhāpesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.686.

Dhammanātho dhammassāmī, dhammīso dhammasāsako;

Dhammasūro dhammasatthā, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.687.

Dhammarañño dhammapati, dhammavattī dhammissaro;

Dhammabhūpo dhammādhipo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.688.

Dhammamahārājādhipo, sabbathā dhammasammato;

Dhammasamattho dhammīso, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.689.

Dhammatāṇo dhammaleṇo, dhammasaraṇadāyako;

Dhammasakko dhammāsayo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.690.

Dhammadātā dhammatātā, dhammakkhātā dhammasakhā;

Dhammasukho dhammahito, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.691.

Dhammanāgo dhammasīho, dhammājañño dhammusabho;

Dhammadhurandharo dhīro, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.692.

Dhammasiṅgo dhammatuṅgo, dhammameru dhammagiri;

Dhammakūṭo dhammasīso, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.693.

Dhammādicco dhammappabho, dibbo dhammavibhākaro;

Dhammabhākaro dhammābho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.694.

Dhammasiromaṇi sāmī, dhammasikharasekharo;

Dhammacūḷāmaṇi cāru, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.695.

Dhammabhūsanabhūsito, dhammālaṅkāra’laṅkito;

Dhammābharaṇasobhito, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.696.

Dhammadīpo dhammobhāso, dhammaloko dhammajuti;

Dhammapakāso dhammaṃsu, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.697.

Dhammagutto pāpamutto, dhammayutto dhammālayo;

Dhammañatto dhammasañño, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

668. 到达彼岸者，干涸漏流者，舍离一切罪，我礼敬彼佛。
669. 破坏一切漏，断除一切痴，远离一切罪，我礼敬彼佛。
670. 超越一切望，熄灭贪欲火，摧毁一切罪，我礼敬彼佛。
671. 超越欲有者，远离诸毁灭，灭尽罪热恼，我礼敬彼佛。
672. 超越诸盖者，解脱一切缚，破除魔幻影，我礼敬彼佛。
673. 归依施与主，救护施与者，护卫施与师，我礼敬彼佛。
674. 善巧于真谛，善巧于非真，宣说四圣谛，我礼敬彼佛。
675. 善巧于吉祥，善巧于不祥，见一切吉祥，我礼敬彼佛。
676. 善巧于期望，善巧于无望，于一切无望，我礼敬彼佛。
677. 善巧于贪著，善巧于无贪，无贪亦无染，我礼敬彼佛。
678. 善巧于戏论，善巧无戏论，无戏论不动，我礼敬彼佛。
679. 觉悟一切法，解脱诸恶者，超越一切苦，我礼敬彼佛。
680. 通达一切法，渡越断诸恶，寂静诸行者，我礼敬彼佛。
681. 广说真实法，灭除一切罪，解脱诸罪处，我礼敬彼佛。
682. 观察一切法，枯竭一切罪，断除一切爱，我礼敬彼佛。
683. 解脱罪罗网，通达一切法，解脱诸依取，我礼敬彼佛。
684. 转轮法王者，庄严法轮者，粉碎非法轮，我礼敬彼佛。
685. 灌顶正法者，大法王觉者，建立法教者，我礼敬彼佛。
686. 法依法主宰，法王法教者，法勇法导师，我礼敬彼佛。
687. 法王法主者，转法自在者，法君法统御，我礼敬彼佛。
688. 大法王统御，一切法称赞，法自在法王，我礼敬彼佛。
689. 法护法洞穴，法归依施者，法帝法依止，我礼敬彼佛。
690. 施法法父者，说法法友者，法乐法利益，我礼敬彼佛。
691. 法龙法狮子，法种法牛王，担负法担者，我礼敬彼佛。
692. 法角法最上，法须弥法山，法峰法顶者，我礼敬彼佛。
693. 法日法光者，天上法明者，法光持法光，我礼敬彼佛。
694. 法顶珠主宰，法顶冠最上，法顶珠端严，我礼敬彼佛。
695. 以法庄严饰，法庄严严饰，法璎珞庄严，我礼敬彼佛。
696. 法灯法光明，法世间法辉，法显明法光，我礼敬彼佛。
697. 法护脱恶者，法修法依止，法解脱法想，我礼敬彼佛。

698.

Dhammadassī dhammapassī, dhammapekkhī vicakkhaṇo;

Dhammavipassī supassī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.699.

Dhammadakkhī dhammasakkhī, dhammarakkhī dhammadharo;

Saddhammapekkhī upekkhī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.700.

Dhammasañño dhammapañño, dhammaabhiñño dhammañño;

Dhañño dhammaparāyaṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.701.

Dhammañāṇī dhammabhāṇī, dhammavācī dhammavidū;

Mantabhāṇī madhubhāṇī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.702.

Dhammavā dhammasampanno, ñāṇavā ñāṇasāgaro;

Paññavā paññāvāridhi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.703.

Dhammakkho dhammarakkhako, buddhakkho bodhirakkhako;

Paññakkho cāpi medhakkho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.704.

Adhammamutto dhammabhā, aññāṇamutto ñāṇabhā;

Avijjāmutto vijjābhā, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.705.

Dhammasindhu dhammodadhi, anantadhammasāgaro;

Saddhammaratnākaro, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.706.

Dhammapaṭibhānappatto, dhammappaṭipadāvidū;

Paṭisambhidāmaggaññū, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.707.

Tuṭṭho dhammasantuṭṭhito, dhīro dhammapatiṭṭhito;

Aggapatiṭṭhito aggo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.708.

Mokkhaddhajaṃ unnāmesi, māraddhajaṃ onāmako;

Pāpahārī sokahārī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.709.

Sabbāsavaṃ vivajjitvā, pattadhammaniyyāniko;

Samiddhiguṇasampanno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.710.

Dhammadhārā pavāhesi, pāpadhārānirodhako;

Atittānaṃ sutosesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.711.

Dhammamegho paññāmegho, dhammāmataṃ pavassayī;

Rajojallaṃ vidhovesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.712.

Dhammañatto dhammakkhāyī, dhammamaggassa desako;

Dhammiṃ dhammaṃ vitthāresi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.713.

Sabbañeyyadhammaṃ ñatvā, ñattadhammaṃ suvitarī;

Abhiññāñāṇasampuṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.714.

Sabbasaddhammasampatto, tiṇṇasaṃsārasāgaro;

Sabbapāpaparimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.715.

Siddhadhammo siddhaattho, sabbasaṃsārapūjito;

Sabbuttamo sammacārī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.716.

Dhammakārī dhammadhārī, dhammacārī dhammayuto;

Dhammasārī dhammabhāvī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.717.

Dhammajeṭṭho dhammaseṭṭho, dhammasuddho dhammasucī;

Dhammaketu dhammaddhajo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.718.

Dhammakāmo dhammabhūto, dhammābhiramanto muni;

Dhammānurāgī virāgī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.719.

Dhammañāto pāpanudo, dhammavihārī dhammiko;

Dassesi amataṃ dhammaṃ, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.720.

Dhammakāyo dhammarūpo, dhammanāmo dhammamudo;

Dhammapatiṭṭho muttiṭṭho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.721.

Dhammadhārako dhoreyho, dhammapuṇṇo’va puṇṇindu;

Amatogadhaṃ sampatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.722.

Dhammatikicchako dakkho, visallo sallakantako;

Mahopakārī bhisakko, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.723.

Dhammasakko dhammasiddho, dhammamakuṭasobhano;

Dhammakanto dhammasanto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.724.

Dhammāñāṇī dhammakathī, dhammadāyī maggadado;

Dhammavibhū dhammapabhū, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.725.

Amatadhammaṃ ñāpesi, santāresi bahujanaṃ;

Āturānaṃ tikicchako, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.726.

Dhammabhāgī pāpacāgī, dhammabhajī pāpaccajo;

Dhammarāgī dhammaramo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.


698
见法者、观法者，明察法义之睿智者，
洞见法义、善见真理者，我礼敬彼佛陀。
699
知法者、证法者，护法者、持法者，
善观正法、具平等心者，我礼敬彼佛陀。
700
知晓法义、具法智慧，通达法义、精通法义，
具福德、以法为归依者，我礼敬彼佛陀。
701
具法智、善说法，善语法、通达法，
善说真言、言语如蜜者，我礼敬彼佛陀。
702
具法者、圆满法者，具智者、智慧如海者，
具慧者、智慧深广者，我礼敬彼佛陀。
703
法眼者、护法者，佛眼者、护菩提者，
慧眼者及智眼者，我礼敬彼佛陀。
704
远离非法而光明法，远离无知而光明智，
远离无明而光明明，我礼敬彼佛陀。
705
法之江河、法之大海，无边法海者，
正法宝藏者，我礼敬彼佛陀。
706
获得法辩才，通达法修行，
知解无碍解道者，我礼敬彼佛陀。
707
喜悦于法而满足，智者安住于法，
至上安住于至上，我礼敬彼佛陀。
708
高举解脱旗帜，降伏魔罗旗帜，
除恶去忧者，我礼敬彼佛陀。
709
远离一切漏，获得出离法，
圆满功德成就者，我礼敬彼佛陀。
710
流注法水，遮止恶流，
满足未满足者，我礼敬彼佛陀。
711
法云智慧云，降下甘露法雨，
洗净尘垢者，我礼敬彼佛陀。
712
宣说法者、弘扬法者，法道之开示者，
广演正法者，我礼敬彼佛陀。
713
知一切所知法，善度已知法，
圆满神通智慧者，我礼敬彼佛陀。
714
具足一切正法，度过轮回大海，
解脱一切罪恶者，我礼敬彼佛陀。
715
成就法、成就义，受一切轮回敬奉，
至上正行者，我礼敬彼佛陀。
716
行法者、持法者，法行者、随法者，
本性法者、修法者，我礼敬彼佛陀。
717
法中最尊、法中最胜，法中最净、法中至洁，
法幢法旗者，我礼敬彼佛陀。
718
爱法、为法，牟尼乐于法，
爱乐法而离欲者，我礼敬彼佛陀。
719
知法除恶者，住法行法者，
开示不死法者，我礼敬彼佛陀。
720
法身法相，法名法乐，
安住法安住解脱者，我礼敬彼佛陀。
721
持法担重担，圆满如满月，
到达不死境界者，我礼敬彼佛陀。
722
善巧法医者，无刺除刺者，
大利益医王者，我礼敬彼佛陀。
723
法帝法成就，以法冠庄严，
法爱法寂静者，我礼敬彼佛陀。
724
知法说法者，施法授道者，
法主法光者，我礼敬彼佛陀。
725
宣说不死法，度脱众多人，
病苦之医者，我礼敬彼佛陀。
726
分享法舍恶，亲近法远离恶，
爱法乐法者，我礼敬彼佛陀。

727.

Dhammaviññū dhammavidvā, dhammavijjo dhammayuto;

Dhammavattā dhammavyatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.728.

Dhammānudhammadhārako, tāsānutāsanāsako;

Bhayānubhayabhañjako, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.729.

Visuddhadhammadhārako, sabbadhi upakārako;

Cārucaraṇacārako, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.730.

Dhammamakarandapāyī, muducitto madhukaro;

Saddhammasudhāmathano, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.731.

Ehipassikaṃ dhammadado, sandiṭṭhikamakālikaṃ;

Opanayikaṃ svākkhātaṃ, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.732.

Suddhadhammāmataṃ pāyī, subhuñjesi muttiphalaṃ;

Santibhojī sukhabhakkhī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.733.

Mānito mahimāvanto, mahiddhiko mahīyato;

Mahāsaddhammādhipati, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.734.

Attasaraṇamanusāsi, nepakko anusāsako;

Dhammasaraṇamanusāsi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.735.

Bodhipakkhiyadhammānaṃ, bhāvito bahulīkato;

Sammāsambodhisampatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.736.

Matimā dhitisampanno, dhīravaro sudhammiko;

Dhammaṭṭhappaṭisaṃyutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.737.

Dhamma’jjhāsayakusalo, dhammesu akathaṃkathī;

Paramatthamanuppatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.738.

Dhitibalo dhitidharo, dhitidhārī dhīsekharo;

Uttamadhammesī dhīro, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.739.

Sabbasantāpaṃ dhaṃsesi, sabbapāpavinodano;

Sabbadhammaphalappatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.740.

Virato sabbapāpehi, sabbādhammehi muñcito;

Sabbadukkhabyantikaro, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.741.

Sabbadhi pāpavimutto, suddhadhamme patiṭṭhito;

Sabbadukkhā pamocesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.742.

Sabbapāpappahīno yo, sabbadhammāna pāragū;

Ghoradukkhoghauttiṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.743.

Sabbādhammaṃ viddhaṃsesi, sabbapāpakkhayaṅkaro;

Kattako sabbabandhānaṃ, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.744.

Sabbādhidhammaṃ pālesi, sabbapāpapanūdano;

Sabbadukkhaṃ niddhaṃsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.745.

Dukkhamocako mokkhado, samattho satthavāhako;

Pāpanāsī dhammabhāsī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.746.

Dhammabhajo pāpaccajo, rāgaccajo cāgabhajo;

Sukhabhajo dukkhaccajo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.747.

Sammājīvī dhammājīvī, suddhājīvī sucijīvī;

Sīlajīvī saccājīvī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.748.

Paññājīvī aññājīvī, ñāṇājīvī varajīvī;

Vijjājīvī viññājīvī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.749.

Khantijīvī santijīvī, sūjujīvī ujujīvī;

Pītijīvī pītibhojī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.750.

Dibbājīvī bhabbājīvī, bhaddājīvī samajīvī;

Modajīvī mettājīvī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.751.

Guttājīvī muttājīvī, dantājīvī yatajīvī;

Dakkhājīvī seṭṭhājīvī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.752.

Hitajīvī sukhajīvī, jhānajīvī vatajīvī;

Sudhājīvī subhājīvī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.753.

Visuddhajīvī saṃsuddho, santuṭṭhajīvī sutuṭṭho;

Pavarajīvī pakaṭṭho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.754.

Mettādhārī mettācārī, mettākārī mettālayo;

Mettāsayo mettāsārī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.755.

Santidhārī santikārī, santicārī santimano;

Santisārī santicitto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.756.

Khantidhārī khantikārī, khanticārī khantimano;

Khantiyutto khantisārī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

727
通达法、明了法，精通法、随顺法，
转法轮、善巧法者，我礼敬彼佛陀。
728
持法随法者，除怖畏及恐惧，
破除一切恐怖者，我礼敬彼佛陀。
729
持清净法者，普遍利益众生，
行善妙之行者，我礼敬彼佛陀。
730
饮法蜜露者，柔软心如蜂，
搅动正法甘露者，我礼敬彼佛陀。
731
施予可证知之法，现见性非时性，
引导向善说之法，我礼敬彼佛陀。
732
饮清净法甘露，善享解脱果实，
食寂静乐安乐，我礼敬彼佛陀。
733
受尊敬具威德，具大神通受崇敬，
大正法之主宰，我礼敬彼佛陀。
734
教导自归依，智者之教导，
教导法归依，我礼敬彼佛陀。
735
菩提分诸法，已修习广修，
证得正等觉，我礼敬彼佛陀。
736
具智具精进，智者中最胜具正法，
安住于正法，我礼敬彼佛陀。
737
善巧于法意乐，于诸法无疑惑，
证得最上义，我礼敬彼佛陀。
738
坚毅力持坚毅，具坚毅智慧顶，
求最胜法智者，我礼敬彼佛陀。
739
摧毁一切热恼，除去一切罪恶，
证得一切法果，我礼敬彼佛陀。
740
远离一切罪恶，解脱一切不善，
终结一切苦恼，我礼敬彼佛陀。
741
一切处脱离恶，安住于清净法，
解脱一切痛苦，我礼敬彼佛陀。
742
断除一切罪恶，通达一切诸法，
度脱可怖苦流，我礼敬彼佛陀。
743
摧毁一切不善，灭尽一切罪恶，
断除一切束缚，我礼敬彼佛陀。
744
护持一切胜法，驱除一切罪恶，
摧毁一切苦恼，我礼敬彼佛陀。
745
解脱苦施解脱，能领导商队者，
破恶说正法，我礼敬彼佛陀。
746
亲近法舍离恶，舍离贪亲近舍，
亲近乐舍离苦，我礼敬彼佛陀。
747
正命者法命者，净命者洁命者，
戒命者实命者，我礼敬彼佛陀。
748
慧命者智命者，觉命者胜命者，
明命者识命者，我礼敬彼佛陀。
749
忍辱命寂静命，直命者正直命，
喜悦命食喜悦，我礼敬彼佛陀。
750
天命者贤命者，善命者平等命，
喜命者慈命者，我礼敬彼佛陀。
751
护命者解脱命，调伏命节制命，
善巧命最胜命，我礼敬彼佛陀。
752
利益命安乐命，禅定命持戒命，
甘露命吉祥命，我礼敬彼佛陀。
753
清净命完全净，知足命善欢喜，
最上命殊胜者，我礼敬彼佛陀。
754
持慈者行慈者，作慈者慈住处，
慈意乐随慈者，我礼敬彼佛陀。
755
持寂静作寂静，行寂静寂静意，
随寂静寂静心，我礼敬彼佛陀。
756
持忍辱作忍辱，行忍辱忍辱意，
具忍辱随忍辱，我礼敬彼佛陀。

757.

Sukhakārī sukhacārī, sukhadhārī sukhāvaho;

Sukhasārī sukhacitto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.758.

Hitakārī hitadhārī, hitacārī hitāvaho;

Hitasārī hitesino, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.759.

Paññācārī paññāsārī, paññādhārī paññālayo;

Paññābhānu paññādicco, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.760.

Medhācārī medhāsārī, medhādhārī medhālayo;

Medhācando medhāindo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.761.

Mettaṅkaro modaṅkaro, kusalo kusalaṅkaro;

Medhācārī medhaṅkaro, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.762.

Pabhaṅkaro divaṅkaro, kāruñño karuṇaṅkaro;

Nibbhīto nibbhayaṅkaro, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.763.

Sivaṅkaro subhaṅkaro, sukhaṅkaro hitaṅkaro;

Sallaharo sūlaharo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.764.

Mahākhemaṅkaro khemī, mahāpaññaṅkaro pabhū;

Mahāsantikaro santo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.765.

Anāthānaṃ bhavanātho, bhītānaṃ abhayaṅkaro;

Saraṇaṅkaro dīnānaṃ, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.766.

Dūradassī dīghadassī, antadassī bhavantagū;

Tīradassī pāradassī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.767.

Sāradassī saccadassī, sivadassī sudassiko;

Yogadassī khemadassī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.768.

Santidassī sukhadassī, suddhidassī suddhamano;

Aggadassī dhuvadassī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.769.

Lokuttaradhammadassī, pariyantadassī isī;

Maggadassī phaladassī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.770.

Atthadassī pathadassī, anomadassī sudassī;

Paramapassī supassī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.771.

Khayadassī vayadassī, nayadassī sudassano;

Akkhayadassī sudassī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.772.

Amatadassī paccakkho, pekkhako parisodhako;

Paṭisambhidāsampatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.773.

Sabbadhi sabbadassāvī, sabbapassī sabbavidū;

Sabbaṃ sammā abhaññāsi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.774.

Hantvā kāmabhavataṇhā, vibhavataṇhābhañjako;

Sabbataṇhā vicuṇṇesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.775.

Taṇhāsaṃyojanakkhayo, taṇhāsallavicuṇṇako;

Taṇhāpihā padāḷesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.776.

Kāmataṇhāparikkhīṇo, bhavataṇhāupaccago;

Vibhavataṇhāvinaṭṭho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.777.

Tuṭṭhimante tosavante, atassante sutappayī;

Taṇhātīto sadātitto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.778.

Kilesajālaviddhaṃsī, taṇhāmalapakkhālako;

Saṃsārasotaṃ sosesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.779.

Upadhipaṭinissaggo, taṇhājālappabhedako;

Nīvaraṇe pavijjhesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.780.

Guhāsayaparikkhīṇo, pahīnataṇhānissayo;

Chinnaavijjānusayo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.781.

Taṇhāsallaṃ hanitvāna, tevijjo maccuhāyano;

Sambodhimuttamaṃ patto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.782.

Taṇhājaṭā vijaṭesi, sabbaṭhāne nehanudo;

Nandīrāgaṃ viddhaṃsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.783.

Sabbāsāsamatikkanto, taṇhāsotavisosako;

Dhammasotaṃ pavāhesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.784.

Sabbataṇhakkhayaṃ patto, sabbadukkhappanūdano;

Sabbupadhi sandālesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.785.

Sabbataṇhā vikkhambhesi, paṭippassaddhasabbiccho;

Sabbiñjā samucchindesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.786.

Sabbiñjā paribhañjesi, sabbataṇhātigo yatī;

Sabbicchā paricajjesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

757
作安乐行安乐，持安乐带安乐，
随安乐心安乐，我礼敬彼佛陀。
758
作利益持利益，行利益带利益，
随利益求利益，我礼敬彼佛陀。
759
行智慧随智慧，持智慧住智慧，
智慧光智慧日，我礼敬彼佛陀。
760
行聪慧随聪慧，持聪慧住聪慧，
聪慧月聪慧王，我礼敬彼佛陀。
761
作慈悲作欢喜，善巧作善巧，
行聪慧作智慧，我礼敬彼佛陀。
762
作光明作日光，悲悯作悲悯，
无畏作无畏，我礼敬彼佛陀。
763
作吉祥作善妙，作安乐作利益，
除箭刺除苦刺，我礼敬彼佛陀。
764
大作安稳具安稳，大作智慧为主尊，
大作寂静寂静者，我礼敬彼佛陀。
765
无依者之依怙，怖畏者作无畏，
贫困者作归依，我礼敬彼佛陀。
766
远见者长远见，见究竟达有边，
见彼岸见远岸，我礼敬彼佛陀。
767
见精要见真实，见吉祥善能见，
见瑜伽见安稳，我礼敬彼佛陀。
768
见寂静见安乐，见清净净意者，
见至上见坚固，我礼敬彼佛陀。
769
见出世间之法，仙人见边际者，
见道者见果者，我礼敬彼佛陀。
770
见意义见道路，无垢见善能见，
最上见善能见，我礼敬彼佛陀。
771
见灭尽见衰灭，见道理善能见，
见不灭善能见，我礼敬彼佛陀。
772
见不死现证者，观察者遍清净，
获得无碍解者，我礼敬彼佛陀。
773
一切处遍见者，见一切知一切，
正确遍知一切，我礼敬彼佛陀。
774
击破欲有之爱，打碎非有之爱，
粉碎一切渴爱，我礼敬彼佛陀。
775
灭尽爱结之束缚，粉碎爱欲之毒箭，
摧毁渴爱欲望，我礼敬彼佛陀。
776
欲爱已尽无余，超越有爱之上，
灭尽非有之爱，我礼敬彼佛陀。
777
于满足中欢喜，无疲倦善满足，
超越爱常满足，我礼敬彼佛陀。
778
摧毁烦恼之网，洗净渴爱污垢，
干涸轮回之流，我礼敬彼佛陀。
779
舍离诸蕴积聚，破除渴爱之网，
突破诸盖障碍，我礼敬彼佛陀。
780
灭尽藏匿倾向，舍离渴爱依止，
断尽无明随眠，我礼敬彼佛陀。
781
拔除爱欲毒箭，三明离死亡者，
证得最上菩提，我礼敬彼佛陀。
782
解开渴爱之结，一切处除贪著，
摧毁喜贪之欲，我礼敬彼佛陀。
783
超越一切期望，枯竭渴爱之流，
流注法的河流，我礼敬彼佛陀。
784
达到灭尽诸爱，驱除一切苦恼，
破坏一切执取，我礼敬彼佛陀。
785
镇伏一切渴爱，止息一切欲求，
断除一切执取，我礼敬彼佛陀。
786
破除一切执取，牟尼度脱诸爱，
舍离一切欲求，我礼敬彼佛陀。

787.

Taṇhāsāgaranittiṇṇo, sabbamicchamanicchako;

Cittasallaṃ vimocesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.788.

Kammavaṭṭaṃ vivajjesi, kammaklesā apagato;

Sabbattha saṃvuto sūro, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.789.

Asatto upasantatto, kāmakodhabhayātigo;

Bhavakammajaho cheko, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.790.

Vigatasārado sīho, chinnachambho chinnadaro;

Bhavakammakkhayappatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.791.

Kammabījāni jhāpesi, mohamūlapalikhaṇo;

Nijjaresi anusaye, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.792.

Sabbakammaparikkhīṇo, sabbavipākanijjaro;

Sabbapuññapāpañjaho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.793.

Sabbakammaṃ kilese ca, asesamabhivāhayī;

Sabbagaṇṭhiṃ vimocesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.794.

Sabbakammehi vimutto, sabbakammapariccajo;

Sabbakāmaguṇā’peto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.795.

Avijjāmūlaṃ bhindesi, kammayantavighātako;

Sabbakammakkhayaṃ patto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.796.

Natthikavādaṃ madditvā, atthikavādaṃ tiṭṭhayi;

Sammādiṭṭhiṃ viññāpesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.797.

Ajjhattanhātako nātho, tibhavoghapāraṅgato;

Subhago sabbathā suddho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.798.

Nāgavaro sīhavaro, satthavāho satthuvaro;

Dhīsāgaro dhīradharo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.799.

Tāpanudo dukkhanudo, sabbahitasukhadado;

Vagguvado piyavado, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.800.

Caraṇayutto tevijjo, mūlaghaccasamūhato;

Pacchimajātisampatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.801.

Tibhavaddhaja’cchariyo, tilokaketuabbhuto;

Saddhammapatākāseṭṭho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.802.

Yatindriyo santindriyo, pasannapasādindriyo;

Subhāvitindriyo santo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.803.

Nabhūpamamedhāyutto, dhitiyutto selasamo;

Khantiyutto dharāsamo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.804.

Appameyyasirimanto, santilaṅkāra’laṅkato;

Sukhābharaṇabhūsito, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.805.

Tiṃsapāramī sañcayi, suttiṇṇo tibhavaṇṇavā;

Antimajātiyutto yo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.806.

Bhavāsavapariññāto, pāputtāpavūpasamo;

Paramasukhadhigato, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.807.

Bhaddappatto bhaddakkhāyī, bhaddamaggappakāsako;

Bhaddakkho bhaddadassāvī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.808.

Mahāmahiddhiko dhīmā, bhavābhavaṃ byantikato;

Yo amatapphalaṃ patto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.809.

Nibbānabhāgī bhagavā, santippatto subhāgyavā;

Paramaṃ sivaṃ sampatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.810.

Ācāraguṇasampanno, sabbaguṇānamākaro;

Puṇṇindu viya sampuṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.811.

Nandīrāgaparikkhīṇo, upādānappamocano;

Narottamo yogakkhemī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.812.

Kiccakārī katakicco, kiccākiccappakāsako;

Kiccādhikaraṇadakkho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.813.

Supassaddho munivaro, paguṇo munipuṅgavo;

Isipuṅgavo uttamo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.814.

Pahīnabhayabheravo, parisāsu visārado;

Narasīhanādaṃ nadi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.815.

Pāragāmī pāragato, pavaro pariyantagū;

Lokavidū lokantagū, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.816.

Paramatthaparipuṇṇo, paramasaccadassano;

Nibbānaṃ yo sacchikato, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.817.

Lābhālābhe yasāyase, sammānaavamānane;

Sabbattha samako sāmī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

787
度过渴爱之海，不求一切邪求，
解脱心中毒箭，我礼敬彼佛陀。
788
远离业轮回转，远离业烦恼者，
勇者一切守护，我礼敬彼佛陀。
789
无执著内心寂，超越欲怒怖畏，
善巧舍有业者，我礼敬彼佛陀。
790
远离衰退狮子，断除怯弱恐惧，
达到灭尽有业，我礼敬彼佛陀。
791
焚烧诸业种子，挖除痴根深处，
消除诸随眠者，我礼敬彼佛陀。
792
一切业已灭尽，一切果报已尽，
舍离一切善恶，我礼敬彼佛陀。
793
一切业与烦恼，无余皆已运走，
解开一切结缚，我礼敬彼佛陀。
794
解脱一切诸业，舍离一切诸业，
远离诸欲功德，我礼敬彼佛陀。
795
打破无明根本，摧毁业轮机器，
达到一切业尽，我礼敬彼佛陀。
796
击破断见邪说，确立有见正论，
开示正见真理，我礼敬彼佛陀。
797
内在清净依怙，度过三有暴流，
幸运者遍清净，我礼敬彼佛陀。
798
最胜龙最胜狮，商队长导师尊，
智慧海持智者，我礼敬彼佛陀。
799
除热恼除痛苦，施与众生安乐，
悦耳语爱语者，我礼敬彼佛陀。
800
具足行三明者，根除诸根本者，
已至最后生者，我礼敬彼佛陀。
801
三有幢之稀有，三界幡之希奇，
正法幢中最胜，我礼敬彼佛陀。
802
调伏根寂静根，清净信仰诸根，
善修诸根寂静，我礼敬彼佛陀。
803
智慧如天空广，坚毅如岩石坚，
忍耐如大地稳，我礼敬彼佛陀。
804
具无量吉祥者，以寂静为庄严，
以安乐为装饰，我礼敬彼佛陀。
805
圆满三十波罗蜜，善渡三有大海，
已至最后生者，我礼敬彼佛陀。
806
遍知有漏烦恼，止息恶业热恼，
证得最上安乐，我礼敬彼佛陀。
807
获得善说善法，开显善道光明，
善眼善见一切，我礼敬彼佛陀。
808
具大神通智者，终结有与非有，
证得不死果者，我礼敬彼佛陀。
809
世尊涅槃分享，证得寂静具福，
达到最上吉祥，我礼敬彼佛陀。
810
具足行为功德，一切功德源泉，
如满月般圆满，我礼敬彼佛陀。
811
灭尽喜爱贪著，解脱一切执取，
人中最胜安稳，我礼敬彼佛陀。
812
应做已做已办，开示应作不应，
善巧于诸事业，我礼敬彼佛陀。
813
善寂静牟尼尊，熟练牟尼最胜，
仙人中最殊胜，我礼敬彼佛陀。
814
已断怖畏恐惧，众会中无所畏，
发出人狮子吼，我礼敬彼佛陀。
815
趣彼岸达彼岸，最胜达究竟者，
知世间达边际，我礼敬彼佛陀。
816
圆满最上义谛，见证最上真实，
现证涅槃真理，我礼敬彼佛陀。
817
于得失与毁誉，尊敬与轻蔑中，
一切处平等主，我礼敬彼佛陀。

818.

Paramatthappatto dhīro, paramanimmalottamo;

Bhavabandhaṃ pamocesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.819.

Paṭirūpo paṭibuddho, saṃsārapaṭimocako;

Paṭipassaddhisaṃyutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.820.

Pañcakkhandhapariññāto, paññāya paṭibhāvito;

Sabbamohaṃ nimmaddesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.821.

Padhāno purisavaro, pāragavesī pāragū;

Pavivekamanuppatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.822.

Sabbaklesakkhayaṃ patto, sabbānusayaddhaṃsito;

Sabbāsave pahāsi yo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.823.

Sabbāvijjā sañchindesi, tikkhavijjāvudhandharo;

Sabbāsayaṃ vināsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.824.

Sabbasokamatikkanto, sabbadukkhavināsako;

Sabbupāyāsaucchinno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.825.

Muttimaggaṃ pakāsesi, muttimaggagavesako;

Sabbabhavabyādhimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.826.

Yo na limpati kāmesu, āraggeriva sāsapo;

Bhavāsattivisaṃyutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.827.

Muni moneyya sampanno, bāhitapāpo brāhmaṇo;

Samaṇo samatāvino, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.828.

Bhavāsavā vidhūpito, kāmāsavā vūpasamo;

Avijjāsavā vigato, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.829.

Pariññeyyaṃ pariññāto, bhāvetabbaṃ ca bhāvito;

Pahātabbaṃ pahīnaṃ yo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.830.

Santisukhamanuppatto, muttisotapavāhako;

Bahū satte pamocesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.831.

Pariññāpāragū cāpi, pahānapāragū pabhū;

Bhāvanāpāragū vibhū, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.832.

Āsattidosarahito, vippamutto nirupadhi;

Onaddhamutto omutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.833.

Nibbānapatto siddhattho, pagabbho papañcajaho;

Pabuddho paṭisaraṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.834.

Maggaṭṭho api phalaṭṭho, mohajālasuphālako;

Suphāsuko sumuttimā, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.835.

Bodhiratanasampanno, pavarabhūrimedhaso;

Brāhmaṇo samaṇo sādhu, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.836.

Micchādiṭṭhiṃ padālesi, micchācāranimmaddako;

Micchāñāṇaṃ nivāresi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.837.

Mohajālamatikkanto, duṭṭhantakassa antako;

Māramadaṃ nimmaddesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.838.

Siddhattho sadatthapatto, paripuṇṇamanoratho;

Katakicco vūpasanto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.839.

Yassa māyā ca māno ca, moho makkho ca pātito;

Vāri pokkharapattā’va, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.840.

Uḷurājā’va vimalo, suddhacitto anāvilo;

Asatto sugato nātho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.841.

Kāmabhavapparikkhīṇo, rūpabhavamupaccago;

Arūpabhavaṃ bhañjesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.842.

Yasī yasaābhūsito, mahesī isikuñjaro;

Hitesī hitasambhavo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.843.

Tapassī cāpi tejassī, yasassī ca yasodharo;

Vipassī cāpi vidassī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.844.

Aggamaggagavesī ca, sukhesi sabbapāṇinaṃ;

Mahāmuni mahesī ca, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.845.

Atthavidū saccavidū, lokavidū lokantagū;

Addhagū addhānagato, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.846.

Sokasallasatticuṇṇo, sabbupādānajhāyako;

Mohaṇṇavatiṇṇo vīro, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.847.

Bhayabheravamatikkanto, abhīto vītasārado;

Sabbathā chambhavimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.848.

Nippapañcarato nātho, nippapañcaṃ niddesayi;

Sabbappapañcaṃ hāpesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

818
达到最上义智者，最上清净至上者，
解脱有之束缚，我礼敬彼佛陀。
819
适当觉悟者，解脱轮回者，
具足寂静者，我礼敬彼佛陀。
820
遍知五蕴者，以慧善修习，
摧毁一切愚痴，我礼敬彼佛陀。
821
精进最上人，求彼岸达彼岸，
证得远离寂静，我礼敬彼佛陀。
822
达到烦恼灭尽，摧毁一切随眠，
断除一切漏者，我礼敬彼佛陀。
823
斩断一切无明，持锐利明慧剑，
摧毁一切倾向，我礼敬彼佛陀。
824
超越一切忧愁，灭除一切痛苦，
断尽一切苦恼，我礼敬彼佛陀。
825
开示解脱之道，寻求解脱道者，
解脱诸有病痛，我礼敬彼佛陀。
826
不染著于诸欲，如芥子在针尖，
解脱有之执著，我礼敬彼佛陀。
827
牟尼具沉默德，除恶真婆罗门，
沙门证平等者，我礼敬彼佛陀。
828
驱散有之漏染，止息欲界漏染，
远离无明漏染，我礼敬彼佛陀。
829
应遍知已遍知，应修习已修习，
应断除已断除，我礼敬彼佛陀。
830
证得寂静安乐，流注解脱之流，
解脱众多有情，我礼敬彼佛陀。
831
达遍知彼岸者，达断除彼岸主，
达修习彼岸尊，我礼敬彼佛陀。
832
远离执著过失，解脱无所执取，
解脱缠缚解脱，我礼敬彼佛陀。
833
证得涅槃义成，勇猛舍离戏论，
觉悟归依所依，我礼敬彼佛陀。
834
住道亦住果者，善破愚痴之网，
善安乐善解脱，我礼敬彼佛陀。
835
具足菩提宝者，最胜广大智慧，
婆罗门沙门善，我礼敬彼佛陀。
836
摧破邪见邪行，降伏邪见执著，
遮止邪智邪见，我礼敬彼佛陀。
837
超越愚痴之网，恶者之终结者，
摧毁魔罗骄慢，我礼敬彼佛陀。
838
成就证得善益，圆满心中愿望，
已作应作寂静，我礼敬彼佛陀。
839
其幻慢与痴慢，已破皆已倒下，
如水珠莲叶上，我礼敬彼佛陀。
840
如月王般无垢，清净心无混浊，
无执善逝依怙，我礼敬彼佛陀。
841
灭尽欲有生死，超越色界生有，
打破无色界有，我礼敬彼佛陀。
842
具名誉光荣饰，大仙象中之王，
求利生利益者，我礼敬彼佛陀。
843
具苦行具威光，具名声持盛名，
具观察具明见，我礼敬彼佛陀。
844
寻求最上道者，令一切众安乐，
大牟尼大仙者，我礼敬彼佛陀。
845
知义理知真实，知世间达边际，
达道路行道者，我礼敬彼佛陀。
846
粉碎忧愁箭刺，焚烧一切执取，
勇者度痴海者，我礼敬彼佛陀。
847
超越怖畏恐惧，无畏离惊慌者，
一切解脱怯弱，我礼敬彼佛陀。
848
依怙乐无戏论，开示无戏论法，
舍离一切戏论，我礼敬彼佛陀。

849.

Ovādako viññāpako, tārako bahupāṇinaṃ;

Desanākusalo satthā, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.850.

Suddhahadayo saṃsuddho, vimalo virajamānaso;

Nhātako nimmalacitto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.851.

Vikkhīṇajātisaṃsāro, antimadehadhārako;

Saṃsāre asaṃsaranto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.852.

Dīpaṅkarapādamūle, muttiṃ hatthagataṃ caji;

Sammāsambodhimākaṅkhī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.853.

Piyavācī piyabhāṇī, piyavādī vacīvaro;

Vagguvācī vaggubhāṇī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.854.

Thiravāco khemavāco, pītivāco santivado;

Acchabhāṇī tacchabhāṇī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.855.

Ñāṇabhāsī ñāṇavidū, kālabhāsī kālavidū;

Saccabhāsī saccavidū, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.856.

Karavīkabhāṇī ñāṇī, gambhīradhammadesako;

Citrakathiko vicitto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.857.

Sammāsambodhisampanno, saddhammabalasobhito;

Sampannavijjācaraṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.858.

Yassāsavā na vijjanti, vimuttacitto sabbadā;

Paramaṃ padaṃ sampatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.859.

Samathappatto samaṇo, brahmavihārī brāhmaṇo;

Sabbamalaṃ pabbājesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.860.

Nandībhavaparikkhīṇo, bhavoghamohamaccago;

Sabbottamamanuppatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.861.

Pañcanīvaraṇātīto, sattavisuddhidhāraṇo;

Sattabojjhaṅgakusalo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.862.

Sabbapāramī pūretvā, suddhadhammagavesayī;

Mokkhamaggaṃ pakāsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.863.

Lokābhibhū lokajito, lokaññū lokanāyako;

Tilokanātho lokīso, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.864.

Suvatthināmo sunāmo, saccanāmo sukhāvaho;

Saccasandho saccavādo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.865.

Chandarāgavippahīno, amamo ca anāsayo;

Asatto sugato suddho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.866.

Puṇṇavositavosāno, abhiññābalavosito;

Jātimaccukkhayaṃ patto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.867.

Māyāmohasamucchinno, dosadohavidālako;

Lobhalālasā dhaṃsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.868.

Dosasallasamucchinno, appaṭibaddhamānaso;

Daḷhacitto asantāpī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.869.

Paphullamānaso satthā, sadā pasannamānaso;

Muditamānaso sāmī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.870.

Nirajamānaso nātho, sadā vimalamānaso;

Visuddhamānaso suddho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.871.

Tejassī ca tejadhano, tapassī ca tapodhano;

Ñāṇesī ca ñāṇadhano, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.872.

Pamodito pamodesi, tosesi paritosako;

Parirakkhako rakkhesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.873.

Puṇṇavositavosāno, abhiññābalavosito;

Jātimaccukkhayaṃ patto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.874.

Māyāmohasamucchinno, dosadohavidālako;

Lobhalālasā dhaṃsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.875.

Dosasallasamucchinno, appaṭibaddhamānaso;

Daḷhacitto asantāpī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.876.

Sahetudhammaṃ ñāpesi, ātāpī jhāyī brāhmaṇo;

Sabbā kaṅkhā vinodesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.877.

Sabbā kaṅkhāyo vāpesi, ātāpī jhāyī brāhmaṇo;

Paccayānaṃ khayaṃ vidvā, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.878.

Mārasenā parājitvā, suriyo’va obhāsasi;

Saccadhammamanuppatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.879.

Tiṃsapāramīpūresi, sabbalokahitaṅkaro;

Catusaccaṃ anvesayi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

849
教诫者开示者，度众多有情者，
善巧说法导师，我礼敬彼佛陀。
850
清净心遍清净，无垢离尘意者，
沐浴者净心者，我礼敬彼佛陀。
851
灭尽生死轮回，持最后身体者，
不再轮回生死，我礼敬彼佛陀。
852
燃灯佛足下时，舍弃手中解脱，
希求正等觉者，我礼敬彼佛陀。
853
爱语者善说者，善言语最胜语，
悦耳语悦耳说，我礼敬彼佛陀。
854
坚固语安稳语，欢喜语寂静语，
清净语真实语，我礼敬彼佛陀。
855
说智慧知智慧，应时语知时机，
说真实知真实，我礼敬彼佛陀。
856
如迦陵频伽音具智，开示甚深之法，
种种说法庄严，我礼敬彼佛陀。
857
具足正等觉者，以正法力庄严，
圆满明行足者，我礼敬彼佛陀。
858
其诸漏已不存，心永远得解脱，
证得最上境界，我礼敬彼佛陀。
859
证得寂止沙门，梵住婆罗门者，
驱逐一切垢染，我礼敬彼佛陀。
860
灭尽喜有生死，超越有暴流痴，
证得一切最上，我礼敬彼佛陀。
861
超越五盖障碍，持守七种清净，
善巧七觉支者，我礼敬彼佛陀。
862
圆满一切波罗蜜，寻求清净之法，
开示解脱道者，我礼敬彼佛陀。
863
胜世间制世间，知世间导世间，
三界依怙世主，我礼敬彼佛陀。
864
善名声善美名，真实名带安乐，
守真实说真实，我礼敬彼佛陀。
865
断除欲贪执着，无我执无倾向，
无执著善逝净，我礼敬彼佛陀。
866
圆满所作已办，神通之力圆满，
达到生死灭尽，我礼敬彼佛陀。
867
断除幻惑愚痴，摧毁瞋恨邪恶，
破除贪欲渴望，我礼敬彼佛陀。
868
断除瞋恨毒箭，心无所系缚着，
坚固心无热恼，我礼敬彼佛陀。
869
导师心意开放，常具清净意乐，
主尊心具喜悦，我礼敬彼佛陀。
870
依怙离尘意乐，常具无垢意乐，
清净意乐清净，我礼敬彼佛陀。
871
具威光具威力，具苦行具苦行力，
求智慧具智慧力，我礼敬彼佛陀。
872
欢喜者令欢喜，令满足遍满足，
遍护卫作护卫，我礼敬彼佛陀。
873
圆满所作已办，神通之力圆满，
达到生死灭尽，我礼敬彼佛陀。
874
断除幻惑愚痴，摧毁瞋恨邪恶，
破除贪欲渴望，我礼敬彼佛陀。
875
断除瞋恨毒箭，心无所系缚着，
坚固心无热恼，我礼敬彼佛陀。
876
开示因缘之法，精进禅修婆罗门，
驱除一切疑惑，我礼敬彼佛陀。
877
除尽一切疑惑，精进禅修婆罗门，
智知诸缘灭尽，我礼敬彼佛陀。
878
战胜魔罗军众，如太阳般光耀，
证得真实之法，我礼敬彼佛陀。
879
圆满三十波罗蜜，作一切世间利益，
寻求四圣谛者，我礼敬彼佛陀。

880.

Catusaccaṃ sacchikatvā, taṇhānaṃ khayamajjhagā;

Visaṅkhāragatacitto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.881.

Bhaddakāyo bhaddavāco, bhaddacitto bhaddāsayo;

Samantabhaddo subhaddo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.882.

Santakāyo santavāco, santavā santacetaso;

Santisamuddaṃ sampatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.883.

Lokabandhu lokasāmī, lokādhipo lokissaro;

Lokamitto lokasakhā, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.884.

Akkharānaṃ sannipāte, pubbāparānaṃ pāragū;

Niruttipadakovido, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.885.

Santisukhapadāyako, vijjānidhi vināyako;

Bāhūjane sahāyako, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.886.

Vijayanto bodhimūḷe, patto sambodhimuttamaṃ;

Antakassa antakaro, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.887.

Vinayavādī viratto, dhammavādī dhammagato;

Atthavādī atthappatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.888.

Santivādī muduvādī, saccavādī saccarato;

Bhūtavādī bhaddavādī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.889.

Yatakāyo yatavāco, yatacitto yatindriyo;

Sabbavidhe yato yati, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.890.

Niriccho ceva chinniccho, vīticcho icchāucchinno;

Gaticcho icchānicchāto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.891.

Acchacitto acchacārī, anacchaicchāriñcako;

Sabbicchā’nicchā ucchinno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.892.

Accito accisajjito, accucco ca accuttamo;

Accutaṃ akataṃ patto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.893.

Suddho maggaṃ visodhesi, siddho samaṇasekharo;

Buddho bodhiṃ pakāsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.894.

Paṇīto ca punīto ca, pavitto cāpi pāvano;

Pesalo pavaro mejjho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.895.

Khemo khīṇapariḷāho, khemayutto khemakaro;

Khemakkhetto khemaṭṭhāno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.896.

Gatabhogo gatarogo, gatasoko gatāvilo;

Gatānutāpo gatindho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.897.

Pāragū sabbadukkhānaṃ, pariññāṇañca pāragū;

Nirodhaṃ susacchikato, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.898.

Sattavisuddhisampanno, suddho visuddhamānaso;

Vimuttamānaso vidvā, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.899.

Bhavābhave anubhavitvā, patto sumuttimuttamaṃ;

Brahmacakkaṃ pavattesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.900.

Bhūripañño bhūrimedho, bhūribodhipakāsako;

Bhūriñāṇaṃ pasāresi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.901.

Bhāranikkhepako vīro, bhavasinehanāsako;

Bhavanettiṃ vibhañjesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.902.

Bhāvitatto bhavamutto, bhāvito bhāvanārato;

Bhāvitindriyo bhagavā, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.903.

Mahābhisakko bhesajjo, bhavarogatikicchako;

Bhavoghatārako bhaddo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.904.

Bhavābhavataṇhābhaggo, bhavāsattivibhañjako;

Bhavasaṃyojanaṃ chindesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.905.

Bhavantadassī subhaddo, bhavaggātīto nibbuto;

Bhavantagū bhagavanto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.906.

Bhāvito ariyamaggo, bhavabandhanasamūhato;

Bhayabheravaṃ bhedesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.907.

Bhāvesi kusalaṃ dhammaṃ, bojjhaṅgaratanissaro;

Bhavasotaṃ tiṇṇo nātho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.908.

Bhavasaṃyojanaṃ chetvā, bhavasaṅgātigo isi;

Bhavasāgaramuttiṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.909.

Bhavayogavītivatto, bhavasantāpanibbuto;

Bhavamohodadhitiṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.


我将为您完整翻译这段巴利文：
880
证悟四圣谛，断尽诸贪爱；
心离诸行相，我今礼敬佛。
881
身行皆清净，语言皆清净；
心意皆清净，志向皆清净；
普贤最清净，我今礼敬佛。
882
身行皆寂静，语言皆寂静；
寂静正安住，心意皆寂静；
已达寂静海，我今礼敬佛。
883
世间之亲友，世间之主宰；
世间之依怙，世间之统领；
世间之良友，我今礼敬佛。
884
通达诸文字，前后皆究竟；
善解语言法，我今礼敬佛。
885
赐予寂静乐，智慧藏导师；
众生之助伴，我今礼敬佛。
886
菩提树下胜，证得最正觉；
终结死亡者，我今礼敬佛。
887
善说调伏法，远离诸贪著；
善说正法者，已证入正法；
善说义理者，已达义理中，我今礼敬佛。
888
宣说寂静法，温和语言者；
宣说真实者，乐于真实中；
宣说如实者，宣说吉祥者，我今礼敬佛。
889
身行已调御，语言已调御；
心意已调御，诸根已调御；
一切皆调御，牟尼调御者，我今礼敬佛。
890
无欲且断欲，离欲断尽欲；
超越诸欲者，无欲已满足，我今礼敬佛。
891
清净心行者，清净而行走；
非贪欲解脱，一切欲不欲；
悉皆已断尽，我今礼敬佛。
892
受人所尊敬，光明所庄严；
最高且无上，永恒无为证，我今礼敬佛。
893
清净开净道，成就沙门尊；
觉悟显菩提，我今礼敬佛。
894
殊胜且清净，纯净亦清澈；
温和最尊贵，清净无垢染，我今礼敬佛。
895
安稳烦恼尽，安稳善相应；
安稳作福田，安稳立处所，我今礼敬佛。
896
已度诸财欲，已离诸疾病；
已断诸忧愁，已离诸混浊；
已除诸悔恨，已度诸暗冥，我今礼敬佛。
897
度脱诸苦已，遍知皆究竟；
善证灭谛者，我今礼敬佛。
898
具足七清净，清净意最净；
心意得解脱，智者具智慧，我今礼敬佛。
899
经历诸有无，证得最解脱；
转动梵轮者，我今礼敬佛。
900
广大智慧者，广大觉悟者；
广大菩提显，广布智慧光，我今礼敬佛。
901
卸下重担者，勇士断爱欲；
摧毁有之缚，我今礼敬佛。
902
修习证解脱，修习乐禅修；
诸根已修习，世尊具威德，我今礼敬佛。
903
大医王药师，治愈有病者；
度脱有暴流，吉祥具福德，我今礼敬佛。
904
破除有无爱，摧毁执着有；
断除有结缚，我今礼敬佛。
905
见有之边际，吉祥超有顶；
证寂灭涅槃，世尊达彼岸，我今礼敬佛。
906
修习圣道已，断除有之缚；
摧毁诸恐怖，我今礼敬佛。
907
修习善法已，觉支宝主尊；
度有流救主，我今礼敬佛。
908
断除有结缚，超越有执着；
度脱有苦海，圣仙我礼敬。
909
超越诸有轭，寂灭有热恼；
度有痴暗海，我今礼敬佛。

910.

Bhavabhogavisaṃyutto, bhāramutto bhavajayo;

Bhavayogavippamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.911.

Bhavabhogoghanittiṇṇo, bhavajālasandālako;

Bhavasaṃsaraṇātīto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.912.

Bhīrutāṇo bhīruleṇo, bhīrusaraṇadāyako;

Bhīruārakkhako bhiyyo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.913.

Sabbāsaraṇasaraṇo, tāṇo leṇo surakkhako;

Janānaṃ nandako bhiyyo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.914.

Sabbābādhaṃ accagamo, taṇhātimirantakaro;

Kāmāsavaṃ pajahi yo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.915.

Sabbadhammābhisambuddho, mokkhamaggaganvesako;

Paramatthadhammappatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.916.

Sabbadhammaṃ sambodhesi, antakantakaro jino;

Pariyantadhammappatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.917.

Sabbalokaṃ pariññāsi, sabbalokapanūdano;

Lokuttaradhammappatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.918.

Sabbalokahitatthāya, bodhesi karuṇāpatī;

Nipuṇatthadhammappatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.919.

Sabbaiddhī abhiññāsi, sabbataṇhā nirodhako;

Nirodhaṃ sakkhiṃ akāsi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.920.

Sabbasaccaṃ abhiññāsi, sabbaññū samaṇuttamo;

Paṇḍito sabbadhammesu, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.921.

Sabbasiddhatthasiddho ca, samantabhaddo sabbathā;

Sabbuttamaṃ dhammaṃ laddho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.922.

Upeto bodhidhammehi, vimutto sabbabhavehi ca;

Iṭṭhapatto muttā’niṭṭho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.923.

Sabbāhārapariññāto, sabbāhāramanissito;

Sabbādhārapariccāgī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.924.

Sabbamohanisā hantvā, sabbaṃ rāgaṃ dosaṃ nudo;

Suddhidhammaṃ pakāsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.925.

Sabbakilesaṃ sosesi, sabbādānapanūdano;

Sabbasokaṃ vināsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.926.

Sabbindriyagutto sāmī, sabbakaṅkhicchāsaṃvuto;

Sabbalokesanācāgī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.927.

Sabbāsavapariccāgī, jātimaccu nivārayī;

Bhavadukkhaṃ viddhaṃsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.928.

Sabbakammaklesajaho, vītasaṅkhāracetaso;

Antimasārīrappatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.929.

Sabbabandhaṃ vighātesi, sabbantarāyanāsako;

Bodhaññū dubbuddhimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.930.

Sabbamohaparikkhīṇo, sabbaññū sabbakovido;

Sabbābhibhū sabbavidū, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.931.

Sabbābhinivesā suñño, sabbaguṇapatiṭṭhito;

Sabbaklese visodhesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.932.

Sabbarāgaṃ virājesi, sabbadosaviddhaṃsako;

Sabbamohavinimutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.933.

Sabbadukkhapariññāto, sabbadukkhakkhayaṅkaro;

Sabbadhi bhavabhañjano, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.934.

Sabbadukkhamatikkanto, sabbadukkhassa antagū;

Sabbadukkhappahīno ca, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.935.

Saṃsārasāgaruttiṇṇo, sabbabhavāna pāragū;

Antimadehaṃ dhāresi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.936.

Sabbathā ākaṅkhātīto, sabbasaṅgātigo sudhī;

Sabbesu anūpalitto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.937.

Giddhiñjaho taṇhakkhayo, sabbacāgesu saṇṭhito;

Sabbattha upasammato, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.938.

Sabbāmitte vasīkatvā, sabbajino sabbābhibhū;

Sabbaveravippamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.939.

Sabbabhogamatikkanto, sabbakāmaraticajo;

Sabbakaṅkhicchā ucchinno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

我将为您翻译这段巴利文：
910
远离有与欲，重担已卸下；
战胜轮回有，瑜伽得解脱，我今礼敬佛。
911
度脱有欲流，撕裂有之网；
超越轮回有，我今礼敬佛。
912
怖者之庇护，怖者之洞窟；
怖者之归依，怖者之守护，我今礼敬佛。
913
一切归依处，庇护与洞窟；
善为诸人护，众生之欢喜，我今礼敬佛。
914
超越诸障碍，断除渴爱暗；
舍弃欲漏者，我今礼敬佛。
915
觉悟一切法，寻求解脱道；
证得最高义，我今礼敬佛。
916
觉悟一切法，胜者断死根；
证得究竟法，我今礼敬佛。
917
遍知一切界，远离一切界；
证得出世法，我今礼敬佛。
918
为利一切界，悲愍主觉悟；
证得微妙义，我今礼敬佛。
919
通达一切通，息灭一切爱；
亲证寂灭谛，我今礼敬佛。
920
通达一切谛，一切知沙门；
诸法中智者，我今礼敬佛。
921
成就一切义，普贤诸方面；
获得最上法，我今礼敬佛。
922
具足觉悟法，解脱一切有；
已得所欲证，解脱非所欲，我今礼敬佛。
923
遍知诸食已，不依诸食住；
舍离诸所依，我今礼敬佛。
924
摧毁一切痴，远离贪与瞋；
显示清净法，我今礼敬佛。
925
枯竭诸烦恼，远离诸执取；
灭尽一切忧，我今礼敬佛。
926
护持诸根主，制御疑与欲；
舍离世间求，我今礼敬佛。
927
舍离诸漏者，止息生与死；
摧毁有之苦，我今礼敬佛。
928
舍弃业烦恼，心离诸造作；
最后身已得，我今礼敬佛。
929
摧毁诸系缚，灭除诸障碍；
觉悟离愚痴，我今礼敬佛。
930
一切痴已尽，一切智通达；
胜一切遍知，我今礼敬佛。
931
远离诸执着，具足一切德；
清净诸烦恼，我今礼敬佛。
932
远离一切贪，摧毁一切瞋；
解脱一切痴，我今礼敬佛。
933
遍知一切苦，灭尽一切苦；
摧毁一切有，我今礼敬佛。
934
超越一切苦，到达苦边际；
断除一切苦，我今礼敬佛。
935
度轮回苦海，度脱一切有；
最后身所持，我今礼敬佛。
936
超越诸希求，度脱诸系缚；
不染着一切，我今礼敬佛。
937
断除贪渴爱，安住诸舍离；
一切寂静者，我今礼敬佛。
938
降服诸怨敌，胜一切遍胜；
解脱诸怨仇，我今礼敬佛。
939
超越诸享乐，舍离诸欲乐；
断尽欲与疑，我今礼敬佛。

940.

Sabbītiyo vītivatto, sabbabhītivināsako;

Sabbadosadohadanto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.941.

Sabbakopakodhakhīṇo, kāmaklesamatikkamo;

Sabbamohamāyāmutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.942.

Sabbasaṃyojane chetvā, sabbasaṃsaya’pagato;

Sabbupādānupacchinno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.943.

Sabbābhilāsā hāpesi, sabbaklesavisodhako;

Sabbiñjā paṭippassaddho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.944.

Sabbādānapariccāgī, sabbasaṃyojanātigo;

Sabbasaṅgavisaṃyutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.945.

Sabbattha sumano sāmī, sabbasotthiṃ padāyako;

Sabbesaṃ sampasīdesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.946.

Sabbānalaṃ nibbāpesi, sabbasantāpamaddako;

Sabbadhi sumutto santo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.947.

Sabbāsavaṃ parijāni, sabbabyādhivināsako;

Sabbasokakkhayaṃ patto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.948.

Sabbarāgatamaṃ dhaṃsī, sabbadosatamaṃ nudo;

Sabbamohatamaṃ hantā, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.949.

Sabbadhi sabbatthappatto, sabbatthadassāvī isi;

Sabbapāsaṇḍaṃ maddesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.950.

Sabbapāramīsambhūto, sabbapariññāpūrito;

Sabbaabhiññāsampuṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.951.

Sabbadukkhakkhayaṃ patto, sabbasokamatikkamo;

Saṃsārasindhunittiṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.952.

Sīlasamādhisaṃyutto, vijjāvāridhi paññavā;

Sabbāsavāchinnabhinno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.953.

Sabbatāpavippamutto, samucchinnasabbūpadhi;

Sabbapapañcūpasamo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.954.

Sabbaahaṅkāramutto, sabbamamaṅkārakkhayo;

Sabbāsatti vippamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.955.

Vijitasabbasaṅgāmo, sabbattha aparājito;

Sabbe vattesi sabbaso, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.956.

Sabbaññū tilokaseṭṭho, sabbasaṃyojanā nudo;

Sabbaoghe nittharesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.957.

Sabbabandhavinimutto, sabbagaṇṭhivikhaṇḍito;

Sabbapāsehi mocesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.958.

Sabbaganthasamucchinno, sabbayogavisaṃyuto;

Hatakkhobho hatālayo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.959.

Sabbasaṃyojanā suñño, sabbavaṭṭavināsako;

Sabbajaṭā vijaṭesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.960.

Sabbesu anicchāsaññī, sabbābhijjhātigo isi;

Sabbasaṃyoga’saṃyogo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.961.

Sabbasaṅkhārehi ritto, sabbāsatti panūdano;

Sabbākusalapamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.962.

Sabbapakārasampanno, sabbasamantabhaddako;

Sabbākāraparipuṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.963.

Sabba vijjā anuppatto, sabbasuguṇasaṅgaho;

Bhaddako subhaddakārī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.964.

Sabbāsave pariññāto, sabbāsave byantikato;

Sabbesaṃ paricajjesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.965.

Sabbabandhavippamutto, sabbasaṅkappapūrito;

Sabbakkhemaṃ vikāsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.966.

Sabbattha kusalo satthā, sabbattha kovido vidū;

Sabbattha vimalo suddho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.967.

Sabbocca sabbatobhaddo, sabbathā maññitaṃ cajo;

Sammādassanasampanno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.968.

Anavasesañāṇaññū, sabbato suvijānako;

Sabbaaññāṇamucchinno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.969.

Sabbaññāsampatto nātho, āsattiritto sabbadhi;

Sabbattha sabbavisiṭṭho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

我将为您翻译这段巴利文：
940
超越诸灾难，摧毁诸恐惧；
调伏诸过患，我今礼敬佛。
941
瞋恚忿怒尽，超越欲烦恼；
解脱痴幻惑，我今礼敬佛。
942
断除诸结缚，远离诸疑惑；
断尽诸执取，我今礼敬佛。
943
舍离诸欲求，清净诸烦恼；
止息诸动摇，我今礼敬佛。
944
舍离诸执取，超越诸结缚；
远离诸系缚，我今礼敬佛。
945
处处善意主，赐予诸吉祥；
使众皆净信，我今礼敬佛。
946
息灭诸火焰，摧毁诸热恼；
处处善解脱，寂静我礼敬。
947
遍知诸漏尽，摧毁诸疾病；
达至忧尽处，我今礼敬佛。
948
摧毁贪欲暗，远离瞋恚暗；
破除愚痴暗，我今礼敬佛。
949
处处皆通达，处处见一切；
摧毁诸邪说，我今礼敬佛。
950
圆满诸波罗蜜，圆满诸遍知；
圆满诸神通，我今礼敬佛。
951
达至苦灭尽，超越诸忧愁；
度脱轮回河，我今礼敬佛。
952
具足戒定力，智慧海具慧；
断尽诸漏染，我今礼敬佛。
953
解脱诸热恼，断尽诸依蕴；
寂止诸戏论，我今礼敬佛。
954
解脱我执著，灭尽我所执；
远离诸执着，我今礼敬佛。
955
战胜诸战斗，处处无能胜；
转化一切众，我今礼敬佛。
956
一切知三界尊，远离诸结缚；
渡脱诸暴流，我今礼敬佛。
957
解脱诸系缚，粉碎诸结节；
解脱诸罗网，我今礼敬佛。
958
断除诸系缚，远离诸束缚；
摧毁动摇依，我今礼敬佛。
959
远离诸结缚，摧毁轮回有；
解开诸结网，我今礼敬佛。
960
于一切无求，超越诸贪求；
不系诸系缚，我今礼敬佛。
961
远离诸造作，驱除诸执着；
解脱诸不善，我今礼敬佛。
962
圆满诸种相，普遍皆吉祥；
圆满诸形相，我今礼敬佛。
963
获得诸明智，具足诸善德；
吉祥行善者，我今礼敬佛。
964
遍知诸漏尽，灭尽诸漏染；
舍离一切漏，我今礼敬佛。
965
解脱诸系缚，圆满诸思愿；
开显诸安稳，我今礼敬佛。
966
处处善巧师，处处智通达；
处处无垢净，我今礼敬佛。
967
至高普吉祥，舍离诸分别；
具足正见者，我今礼敬佛。
968
无余智遍知，善了知一切；
断尽诸无知，我今礼敬佛。
969
导师达一切，远离诸执着；
处处最殊胜，我今礼敬佛。

970.

Sabbakilesehi suñño, sabbaganthippamocako;

Sabbabandhaṃ vicchindesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.971.

Sabbabhavaupacchinno, ucchinnalokabandhano;

Sabbaoghaṃ nittharaṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.972.

Nittiṇṇabhavasāgaro, katakicco yatissaro;

Sabbaso sītalībhūto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.973.

Sabbalokamabhibhūto, sabbalokavidū isi;

Sabbalokaṃ sudassāvī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.974.

Sabbalokavisaṃyutto, sabbalokavirajjako;

Sabbalokaṃ nirodhesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.975.

Sabbaloke anāsaṃso, sabbaloke anūpayo;

Sabbaloke saṅgasuñño, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.976.

Sabbaabhiññā sampatto, sabbadhi sumativaro;

Sabbasaccaṃ vitthāresi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.977.

Sabbapāramīsampanno, sabbaguṇānupāgato;

Sabbathā pariññāpatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.978.

Bhavasotaṃ visosesi, sabbaklesamupaccago;

Sabbāsavaṃ vikkhālesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.979.

Sabbathā sampaṭinissajji, sabbaṃ santarabāhiraṃ;

Sabbaṃ sotthiṃ sacchikato, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.980.

Sabbappapañcaṃ pahāsi yo, pariccāgesu saṇṭhito;

Sabbasaṅgaṃ vivajjesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.981.

Sabba’ntarāyavihato, sabba’ghānalanibbuto;

Sabbasārambhaṃ bhañjesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.982.

Sabbābhilāsā ucchinno, sabbābhimānabhindako;

Sabbā’nusayaṃ nissaṭṭho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.983.

Sabbasaṃsaṭṭhavicchinno, sabbasaṃyojanā cajo;

Sabbagedhapabhedako, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.984.

Sabbupādānūpasamo, sabbākaṅkhāvikhaṇḍito;

Sabbasallaṃ vicuṇṇesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.985.

Sabbamohaṃ vinodesi, sabbamānanimaddako;

Sabbabhītiṃ vītivatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.986.

Kāmāsattiṃ byantikato, sabbachandasañchindako;

Sabbā icchā ucchedesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.987.

Sabbasammohaṃ maddesi, sabbasotavisosako;

Sabbaganthiṃ niddhaṃsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.988.

Sabbissā samatikkanto, sabbato iñjā riñcako;

Sabbadosadohaṃ hantā, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.989.

Sabbakodhamatikkanto, sabbakāmanimaddako;

Sabbamohasamucchinno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.990.

Bhavanettiṃ sañchindesi, sabbabhogajigucchako;

Sabbabodhiguṇupeto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.991.

Sabbatthadohātīto yo, sabbamānātigo muni;

Sabbadosaṃ vippamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.992.

Sabbasaṃsayā vimutto, sabbasaṃyojanācuto;

Sabbasaṃsāroghaṃ tiṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.993.

Sabbamhi anūpalitto, sabbavidū sabbābhibhū;

Sabbantarāyavikkhīṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.994.

Sabbūpadhimatikkanto, sabbāsavakkhayaṅkaro;

Sīho’va anutrāso, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.995.

Sabbamamaṅkāramutto, sabbaahaṃkārakkhayo;

Sabbadosamatikkanto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.996.

Sabbabhavapathaṃ khinno, sabbasaṅkhāranibbuto;

Sabbabandhanaṃ bhañjesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.997.

Sabbīghā samugghātesi, sabbindhā parinissago;

Sabbissā paṭinissaṭṭho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.998.

Sabbagiddhāgijjhācāgī, sabbamohamāyānudo;

Sabbābhijjhā vibhañjesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.999.

Sabbakopakodhātīto, sabbadosaklesaccajo;

Sabbadohamatikkanto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

我将为您翻译这段巴利文：
970
远离诸烦恼，解脱诸结缚；
断除诸系缚，我今礼敬佛。
971
断尽诸有欲，断除世间缚；
渡越诸暴流，我今礼敬佛。
972
度脱轮回海，已办所应办；
一切得清凉，我今礼敬佛。
973
胜越一切界，遍知一切界；
明见一切界，我今礼敬佛。
974
远离一切界，离染一切界；
息灭一切界，我今礼敬佛。
975
世间无希求，世间无依止；
世间无系缚，我今礼敬佛。
976
具足诸神通，处处胜智慧；
广演诸真谛，我今礼敬佛。
977
圆满诸波罗蜜，具足一切德；
处处达遍知，我今礼敬佛。
978
枯竭有之流，超越诸烦恼；
洗净诸漏染，我今礼敬佛。
979
舍离一切法，内外尽放下；
证得诸安稳，我今礼敬佛。
980
已断诸戏论，安住诸舍离；
远离诸系缚，我今礼敬佛。
981
摧破诸障碍，息灭诸火焰；
断除诸造作，我今礼敬佛。
982
断尽诸欲求，破除诸我慢；
远离诸随眠，我今礼敬佛。
983
断除诸交往，舍离诸结缚；
破除诸贪著，我今礼敬佛。
984
寂止诸执取，破碎诸渴望；
粉碎诸毒箭，我今礼敬佛。
985
驱散一切痴，摧毁诸慢心；
超越诸恐惧，我今礼敬佛。
986
息灭欲执着，断除诸意欲；
断尽一切求，我今礼敬佛。
987
摧毁诸迷惑，枯竭诸暴流；
摧毁诸结缚，我今礼敬佛。
988
超越诸嫉妒，远离诸动摇；
灭除诸过患，我今礼敬佛。
989
超越诸忿怒，摧毁诸贪欲；
断尽诸愚痴，我今礼敬佛。
990
断除有之缚，厌离诸享受；
具足觉悟德，我今礼敬佛。
991
超越诸过患，超越诸我慢；
解脱诸过失，我今礼敬佛。
992
解脱诸疑惑，远离诸结缚；
度脱轮回流，我今礼敬佛。
993
不染着一切，遍知胜一切；
灭尽诸障碍，我今礼敬佛。
994
超越诸依蕴，灭尽诸漏染；
如狮无所惧，我今礼敬佛。
995
解脱我所执，灭尽我执着；
超越诸过失，我今礼敬佛。
996
断尽诸有道，息灭诸造作；
摧毁诸系缚，我今礼敬佛。
997
根除诸损害，舍离诸动摇；
远离诸嫉妒，我今礼敬佛。
998
舍弃诸贪求，远离痴与幻；
摧毁诸贪欲，我今礼敬佛。
999
超越忿与怒，舍离垢烦恼；
超越诸过患，我今礼敬佛。

1000.

Sabbarāgaṃ virajjesi, sabbadosavināsako;

Sabbamohamatikkanto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1001.

Sabbamalaṃ pakkhālesi, sabbasallasandālako;

Sabbakhilaṃ viddālesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1002.

Sabbabhayamatikkanto, sabbabhītibyantikato;

Sabbachambhisamucchinno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1003.

Sabbalobhaabbuḷhanto, sabbarajaṃ virājesī;

Sabbanandī vicchindesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1004.

Sabbasokasamucchinno, sabbadosavisosako;

Sabbanettiṃ nivāresi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1005.

Sabbajātiṃ nijjaresi, sabbabhavagginibbuto;

Sabbalokamatikkanto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1006.

Sabbasaṃsaṭṭhavirato, sabbasaṃsaggaārako;

Sabbāsattinirattako, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1007.

Sabbākaṅkhāparikkhīṇo, sabbāpekkhāvikkhambhako;

Sabbābhilāsā bhañjesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1008.

Sabbāsaṅkā nivāresi, sabbātaṅkāvicchindako;

Sabbāvilaṃ vikkhālesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1009.

Sabbālayasamucchinno, sabbāsayaanissito;

Sabbāsave visosesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1010.

Sabbupadhiṃ niddhovesi, sabbārammaṇariñcako;

Sabbābhimānaṃ bhañjesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1011.

Sabbupāyāsaṃ ukkhitto, sabbupādānaṃ ujjhito;

Sabbābhijjhā ucchedesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1012.

Sabbasaṃyojanaṃ chetvā, suddhājīvī suddhācaro;

Saṅgātigo oghatiṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1013.

Sabbadomanassasanto, sabbasaṃyojanā hato;

Sabbāsaṅkāvippamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1014.

Sabbasokavītivatto, sabbanīvaraṇānudo;

Sabbadomanassamutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1015.

Sabbabhītibhayātīto, chambhanasuñño sabbaso;

Sabbākulatā nāsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1016.

Sabbabhoge pahāsi yo, sabbāsattipariccajo;

Sabbakāmamatikkamo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1017.

Sabbottamayogakkhemī, sabbottamaṃ adhigamo;

Sabbottamasantimanto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1018.

Sabbavositavosāno, katakicco yatindriyo;

Mahāmohaṇṇavuttiṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1019.

Dukkhakkhandhaṃ pariññāto, taṇhāpāsavicchedako;

Sabbasantāsasumutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1020.

Sabbayogavītivatto, sītibhūto nirūpadhi;

Bhavarāgaparikkhīṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1021.

Sabbejā samatikkanto, sabbadhiṃ samatāṭhito;

Sadā sumatidāyako, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1022.

Bhavena nirāsattiko, paramoyaṃ samussayo;

Pahāsi sabbasaṅkhāre, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1023.

Sabbadukkhaparimutto, dosadohapadhaṃsako;

Bhavaganthaṃ padālesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1024.

Aṃsumālī accimālī, raṃsimālī dhammaravi;

Moha’māvasī nāsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1025.

Candimā’va santikaro, candimā’va pabhākaro;

Santipabhā saṇṭhapesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1026.

Aggikkhandho’va suppabho, bhabbatejo sukhālayo;

Obhāsito ukkādhārī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1027.

Accimā’va pabhassaro, sabbaloke ālokadā;

Atiruciro obhāso, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1028.

Byāmappabhāya suppabho, karuṇāruṇaujjalo;

Rucirābhāya sampanno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1029.

Induviya’mbaramajjhe, saṅghamajjhe virocayi;

Ñāṇālokaṃ vikiresi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

我将为您翻译这段巴利文：
1000
远离诸贪欲，灭除诸瞋恚；
超越诸愚痴，我今礼敬佛。
1001
洗净诸垢染，摧毁诸毒箭；
击碎诸荒秽，我今礼敬佛。
1002
超越诸恐怖，息灭诸惊惧；
断尽诸战栗，我今礼敬佛。
1003
拔除诸贪婪，远离诸尘垢；
断除诸喜乐，我今礼敬佛。
1004
断尽诸忧愁，枯竭诸过失；
止息诸烦恼，我今礼敬佛。
1005
衰尽诸生有，熄灭诸有火；
超越诸世间，我今礼敬佛。
1006
远离诸交往，远避诸杂染；
无着诸执着，我今礼敬佛。
1007
灭尽诸渴望，摧伏诸期待；
摧毁诸欲求，我今礼敬佛。
1008
止息诸疑虑，断除诸病痛；
洗净诸混浊，我今礼敬佛。
1009
断尽诸执着，不依诸倾向；
枯竭诸漏染，我今礼敬佛。
1010
洗净诸依蕴，舍离诸所缘；
摧毁诸我慢，我今礼敬佛。
1011
摆脱诸烦恼，舍弃诸执取；
断除诸贪欲，我今礼敬佛。
1012
断除诸结缚，清净命清行；
度缚越暴流，我今礼敬佛。
1013
息灭诸忧恼，摧毁诸结缚；
解脱诸疑虑，我今礼敬佛。
1014
超越诸忧愁，远离诸盖障；
解脱诸忧恼，我今礼敬佛。
1015
超越诸恐惧，一切无战栗；
灭除诸混乱，我今礼敬佛。
1016
舍离诸享乐，舍弃诸执着；
超越诸欲乐，我今礼敬佛。
1017
最上瑜伽安，证得最上义；
具最上寂静，我今礼敬佛。
1018
圆满已圆满，所作皆已办；
已度大痴海，我今礼敬佛。
1019
遍知诸苦蕴，断除渴爱网；
解脱诸恐惧，我今礼敬佛。
1020
超越诸束缚，清凉无依止；
灭尽有之贪，我今礼敬佛。
1021
超越诸动摇，处处住平等；
常施善慧者，我今礼敬佛。
1022
不着于诸有，此身最殊胜；
舍离诸行法，我今礼敬佛。
1023
解脱诸苦恼，摧毁诸过患；
破除有之结，我今礼敬佛。
1024
光环绕其身，光芒照四方；
法日放光芒，破除愚痴暗，我今礼敬佛。
1025
如月施清凉，如月放光明；
安立寂静光，我今礼敬佛。
1026
如火聚放光，光明福德所；
持明灯照耀，我今礼敬佛。
1027
如火焰光明，普照诸世间；
殊胜放光明，我今礼敬佛。
1028
放一寻光明，慈悲晨光耀；
具足胜光明，我今礼敬佛。
1029
如月居空中，僧众中照耀；
散播智慧光，我今礼敬佛。

1030.

Ādiccabandhu ātāpī, dibbarūpo virocano;

Sabbalokaṃ pajjotesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1031.

Majjhe samaṇasaṅghassa, ādicco’va virocayī;

Vijjālokakaro loke, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1032.

Tārā’va samaṇamajjhe, puṇṇindusamasobhito;

Sabbasattuttamo sāmī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1033.

Cāruñāṇasikhādhārī, sobhājotisamujjalo;

Pabhassaraṃ pabhāsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1034.

Dinakaro tamonudo, ditto timiraddhaṃsako;

Chabbaṇṇaraṃsīsobhito, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1035.

Indu’va nimmalo suddho, paramapuriso yasī;

Varalakkhaṇasampuṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1036.

Puṇṇindasadiso juṇho, sampuṇṇasantamānaso;

Sabbato sītalībhūto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1037.

Cārudassī piyadassī, aṅgīraso ālokito;

Pabhaṅkaro’va ujjoto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1038.

Indu’va ambaratale, abhivaṇṇo susobhito;

Mahādhammappabhāyutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1039.

Ārocito obhāsito, suriyo’va virocito;

Atulatejo tejassī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1040.

Sahassaraṃsī bhagavā, padumāmalasucchavī;

Dhammappabhāparivuto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1041.

Sobhito sālarājā’va, puṇṇamāyaṃ’va candimā;

Obhāsesi disā sabbā, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1042.

Raṃsijālaparikkhitto, padumānanalocano;

Kanakaṃ’va virocesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1043.

Mettāpabhāparivuto, dhammabhānupabhāsito;

Paññappabhā vikāsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1044.

Paridhoto parisuddho, candimā iva puṇṇako;

Saddhamaṃ parisodhesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1045.

Ñāṇaraṃsiṃ vikiresi, dhammādiccasubhāsuro;

Muttipanthaṃ pakāsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1046.

Antalikkhe puṇṇindu’va, sītalapabhādāyako;

Suddhadhammajotikaro, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1047.

Saddhammajotiṃ jotesi, jutivanto jutindharo;

Sabbalokaṃ pajjotesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1048.

Pabhassaro tilokaggo, saddhammassa sudīpako;

Ariyañāṇaṃ vitthāresi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1049.

Candimā’va gaganatale, sītābhā suppakāsako;

Anūnasukhadāyako, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1050.

Jalitappadīpaṃ ditto, tilokassatimiraharo;

Ariyamaggaṃ jotesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1051.

Jutiṅkaro jotidharo, pabhaṅkaro pabhādharo;

Ābhādharo ābhākaro, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1052.

Avijjātamaṃ dhaṃsesi, vijjābhānusamujjalo;

Dhammavibhā vibhāsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1053.

Tilokatimiraṃ hantā, medhāmuddhāsamujjalo;

Lokālokakaro nātho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1054.

Mohatimiraṃ dhaṃsesi, pabhākaro padīpako;

Saccadhammaṃ pakāsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1055.

Karuṇāruṇo āloko, paññāraṃsipakāsako;

Avijjāvaraṇabhinno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1056.

Karuṇākaro paññābho, tibhave ālokaṅkaro;

Santirasmī vipphāresi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1057.

Puṇṇindu viya suditto, ñāṇindu ñāṇapuṇṇiko;

Saddhammābhā pabhāsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1058.

Mohatimisikāchinno, dīpaṅkaro sudīpito;

Bodhippabhā pabhāsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1059.

Avijjānisā nāsesi, tiloke dhammasūriyo;

Dhammaraṃsiṃ vikiresi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

我将为您翻译这段巴利文：
1030
日族具精进，天身放光明；
照耀诸世间，我今礼敬佛。
1031
沙门众中央，如日放光明；
世间智慧光，我今礼敬佛。
1032
如星沙门中，圆月般庄严；
众生中最尊，我今礼敬佛。
1033
持妙智慧冠，光辉极灿烂；
放射净光明，我今礼敬佛。
1034
如日除黑暗，光明破昏暗；
六色光庄严，我今礼敬佛。
1035
如月无垢净，最上人具德；
圆满胜相好，我今礼敬佛。
1036
如满月清凉，圆满寂静心；
一切得清凉，我今礼敬佛。
1037
妙见可爱见，身放光被仰；
如光明照耀，我今礼敬佛。
1038
如月居空中，胜色极庄严；
具大法光明，我今礼敬佛。
1039
光明且照耀，如日放光芒；
无比威光者，我今礼敬佛。
1040
世尊千光明，莲华净肤色；
法光明围绕，我今礼敬佛。
1041
如娑罗树王，如满月庄严；
照耀诸方位，我今礼敬佛。
1042
光网所围绕，莲华面莲目；
如金放光芒，我今礼敬佛。
1043
慈光明围绕，法日光照耀；
开显智慧光，我今礼敬佛。
1044
洗净极清净，如满月圆满；
清净正法眼，我今礼敬佛。
1045
散播智慧光，法日极光耀；
显示解脱道，我今礼敬佛。
1046
如空中满月，施与清凉光；
显发净法明，我今礼敬佛。
1047
照耀正法光，具光持光明；
照耀诸世间，我今礼敬佛。
1048
光明三界尊，正法善灯明；
广演圣智慧，我今礼敬佛。
1049
如月居空中，清凉光善显；
施无减安乐，我今礼敬佛。
1050
如燃灯光明，除三界黑暗；
照耀圣道光，我今礼敬佛。
1051
放光持光明，光明持光辉；
持光作光明，我今礼敬佛。
1052
破除无明暗，智日光普照；
显发正法光，我今礼敬佛。
1053
灭三界黑暗，智慧顶光耀；
世间作光明，我今礼敬佛。
1054
破除愚痴暗，光明作灯照；
显示真实法，我今礼敬佛。
1055
慈悲如晨光，智慧光显发；
破无明障碍，我今礼敬佛。
1056
慈悲作智光，三有作光明；
寂静光普照，我今礼敬佛。
1057
如满月光明，智月智圆满；
照耀正法光，我今礼敬佛。
1058
断除愚痴暗，灯明善照耀；
觉悟光普照，我今礼敬佛。
1059
灭无明黑暗，三界法日升；
散播正法光，我今礼敬佛。

1060.

Avijjācchādite loke, vijjālokaṃ vikāsayī;

Dhammappabhā visajjesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1061.

Mohanisā vināsesi, dhammujjalo divākaro;

Lokālokaṃ ālokesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1062.

Tibhavassa tamohantā, tejassī jinasūriyo;

Ābhassaro ābhāpuṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1063.

Bhaddatejo mahātejo, tibbatejo tejabahū;

Jhānatejo ñāṇatejo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1064.

Uggatejo aggatejo, puṇṇatejo tejissaro;

Brahmatejo dhammatejo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1065.

Sabbadisā pabhāsesi, sabbatthaṃ sampakāsako;

Mahāpabhassaro uggo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1066.

Bhūripañño pabhaṅkaro, sabbathā tamanāsako;

Ariyasaccaṃ jotesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1067.

Raṃsimanto raṃsidharo, jotimanto jotikaro;

Sahassaraṃsi jotindo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1068.

Puṇṇindu sadisaditto, paññāobhāso bhāsuro;

Mahāmohatamaṃ bhinno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1069.

Mohaamāvasīnāsī, mahādicco mahappabho;

Sabbalokaṃ pabhāsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1070.

Aṅgāriva accimanto, vijjādīpo rasmidharo;

Mohatimisaṃ dhaṃsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1071.

Tamacchanne bhave sabbe, ñāṇālokena mocayī;

Dhammajotiṃ ujjotesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1072.

Avijjāndhakārahantā, sabbaññū sabbato pabho;

Vijjāyanaṃ pabhāsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1073.

Sabbatamantarahito, sabbathā sabbato pabho;

Sabbasaccaṃ pakāsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1074.

Sabbalokānukampāya, sabbaloke jotiṅkaro;

Sabbaloke tamoharo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1075.

Sabbaññutaṃ pakāsesi, sabbassa dassāvī isi;

Mohamūlaṃ viddhaṃsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1076.

Jalanto ñāṇatejena, tikkhatejo atisayo;

Ñāṇaṃsumālī ātāpī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1077.

Mohatamaṃ vināsesi, dhammajotipakāsako;

Bahujane pahāsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1078.

Ghoratamācchannaloke, mahāñāṇena mocayī;

Dhammālokaṃ pakāsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1079.

Karuṇāruṇo jotido, sabbasokapanūdano;

Taṇhātimiraṃ dhaṃsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1080.

Tamācchanne sabbaloke, dhammālokakaro pabhū;

Avijjābhantibhañjako, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1081.

Avijjāvaraṇaṃ chetvā, vijjālokapabhāsako;

Paññāppabhā pabhaṃkārī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1082.

Ghoratamaṃ niddhaṃsesi, viddhaṃsesi tayo bhave;

Narādicco varādicco, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1083.

Ñāṇajotiṃ pajjotesi, mohāvaraṇanāsako;

Dhammappabhaṃ pabhāsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1084.

Dhammajotiṃ vijotesi, pāpatamaniddhaṃsako;

Mokkhāyanaṃ pakāsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1085.

Dhammadīpaṃ padīpesi, pāpāvaraṇa chedako;

Muttipathaṃ paññāpesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1086.

Paññābhānu paññāppabho, uddhataṃ andhatamaṃ haro;

Lokālokaṃ pakāsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1087.

Dhammadīpapajjalito, mohatamasandālako;

Varadhammamujjotesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1088.

Paññā’lokaṃ pajjalesi, tamakkhandhappadālako;

Pañcakkhandhaṃ nirodhesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1089.

Dhammabhānu bhabbappabho, sabbañāṇatamaṃ hato;

Ujjalo jotijjalito, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

我将为您翻译这段巴利文：
1060
无明覆世间，开显智慧光；
放射正法光，我今礼敬佛。
1061
破除愚痴暗，法光如日照；
照亮诸世间，我今礼敬佛。
1062
破三界黑暗，胜者如日耀；
光明充满者，我今礼敬佛。
1063
吉祥威德光，猛烈威德多；
禅定智慧光，我今礼敬佛。
1064
升起最上光，圆满光主尊；
梵光与法光，我今礼敬佛。
1065
照耀诸方位，处处皆显明；
大光明高显，我今礼敬佛。
1066
广慧作光明，普灭诸黑暗；
照耀圣谛光，我今礼敬佛。
1067
具光持光明，光明作光者；
千光明光主，我今礼敬佛。
1068
如满月光明，智慧光照耀；
破大愚痴暗，我今礼敬佛。
1069
灭无明新月，大日大光明；
照耀诸世间，我今礼敬佛。
1070
如火炭发光，智灯持光明；
摧毁愚痴暗，我今礼敬佛。
1071
暗覆诸有中，以智光解脱；
照耀正法光，我今礼敬佛。
1072
破无明黑暗，一切知遍光；
显发智慧行，我今礼敬佛。
1073
远离诸黑暗，普遍放光明；
显示诸真谛，我今礼敬佛。
1074
悲悯诸世间，世间作光明；
世间除黑暗，我今礼敬佛。
1075
显示一切智，圣者见一切；
摧毁愚痴根，我今礼敬佛。
1076
智慧威光照，锐利光殊胜；
智光鬘精进，我今礼敬佛。
1077
破除愚痴暗，显发正法光；
令众生欢喜，我今礼敬佛。
1078
可怖暗覆世，大智令解脱；
显示正法光，我今礼敬佛。
1079
慈光作光明，远离诸忧愁；
破除渴爱暗，我今礼敬佛。
1080
暗覆诸世间，法光明主尊；
破无明恐惧，我今礼敬佛。
1081
断除无明障，显发智慧光；
作智慧光明，我今礼敬佛。
1082
摧毁可怖暗，破坏三界有；
人中日最胜，我今礼敬佛。
1083
照耀智慧光，破除无明障；
显发正法光，我今礼敬佛。
1084
照耀正法光，摧毁罪恶暗；
显示解脱道，我今礼敬佛。
1085
点燃正法灯，断除罪恶障；
显示解脱道，我今礼敬佛。
1086
智日放智光，除去盲暗障；
显示世间光，我今礼敬佛。
1087
点燃正法灯，破除愚痴暗；
照耀胜正法，我今礼敬佛。
1088
点燃智慧光，破除暗蕴聚；
息灭五蕴法，我今礼敬佛。
1089
法日放光明，灭尽无知暗；
光明燃光辉，我今礼敬佛。

1090.

Paññājotippabhandharo, sabbalokālokakaro;

Mokkhadhammaṃ pabhāsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1091.

Avijjāndhakāraṃ hantā, dhammālokappakāsako;

Pabhākārī ābhākārī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1092.

Ojassī ojasampanno, tapassī tapasekharo;

Tejabhūsito tejassī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1093.

Dhammamaṅgalasammato, dhammābhāparimaṇḍito;

Dhammaṃ suṭṭhuparivutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1094.

Paññābhāparimaṇḍito, paññābhāparidīpako;

Paññaṃsumā paññaccimā, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1095.

Aṃsumanto ābhāvanto, tejavanto jutikaro;

Pabhāvanto sobhāvanto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1096.

Koṭibhānusamappabho, candimā’va samujjalo;

Abhikkanto adhikkanto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1097.

Sabbakaṅkhā nivāresi, mārasena vidhūpako;

Sabbalokaṃ obhāsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1098.

Amitābho atulābho, loke amitālokadā;

Amitojo atulojo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1099.

Sabbalokaṃ pabhāsesi, abbhāmutto’va candimā;

Suddhaṃ saddhammaṃ dīpesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1100.

Aggi yathā pajjalito, devatā’va virocayi;

Mahā’vijjā viddhaṃsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1101.

Santidhammaṃ pakāsesi, suriyo tamacchaddako;

Santataṃ santiṃ pasāresi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1102.

Lokamitto lokahito, lokabandhu lokasakhā;

Tiloke ālokakaro, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1103.

Pītipassaddhikhāyī ca, pītirasapāyī bahū;

Pītibhakkhī pītimano, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1104.

Pītipāmojjajanako, paramaṃ sukhaṃ bhojako;

Paṭisallānanirato, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1105.

Bodhitejo bodhiraṃsi, bodhippabhāya maṇḍito;

Brahmatejo brahmaraṃsi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1106.

Brahmakāyo brahmarūpo, brahmadhammo yo brāhmaṇo;

Brahmapatto brahmabhūto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1107.

Brahmapañño brahmacārī, brahmavihārī brahmaññū;

Brahmacakkhu dhammacakkhu, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1108.

Bahūpakārī mettāvā, mahākāruññamānaso;

Muttinayaṃ niddesesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1109.

Bahū bhavoghā tāresi, sudakkho nāviko yathā;

Mettāvegaparakkamī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1110.

Kalyāṇakāmī nibbano, anantakaruṇālayo;

Anūnaka kalyāṇaññū, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1111.

Cakkhudado ñāṇadado, sabbalokānukampako;

Karuṇāpuṇṇamānaso, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1112.

Kalyāṇacitto acaṇḍo, mettāmano akkodhano;

Visuddhacitto akkoso, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1113.

Kalyāṇakārī kalyāṇo, kalyāṇapathanāyako;

Kalyāṇapāramīppatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1114.

Nissīmakaruṇākārī, ussannakaruṇānidhī;

Gaṃbhīrakaruṇālayo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1115.

Mahākāruṇiko dhīro, karuṇāñāṇasāgaro;

Atīvakaruṇākārī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1116.

Kalyāṇakārī kāruñño, kalyāṇamitto mettavā;

Kalyāṇaṃ dhammaṃ desesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1117.

Karuṇāhadayo nātho, khemino khemamānaso;

Muditacitto mādako, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1118.

Cakkavattiṃ vivajjitvā, patto sabbaññutaṃ budho;

Nissesaṃ karuṇāsindhu, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1119.

Kodhadosamahāaggiṃ, mettodakena siñcayī;

Sabbalokassa hitakārī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

我将为您翻译这段巴利文：
1090
持智慧光明，照亮诸世间；
显示解脱法，我今礼敬佛。
1091
破无明黑暗，显发正法光；
作光明放光，我今礼敬佛。
1092
具足威德力，苦行中最胜；
威光庄严耀，我今礼敬佛。
1093
尊为法吉祥，法光所庄严；
善为法围绕，我今礼敬佛。
1094
智慧光庄严，智慧光普照；
智光与智焰，我今礼敬佛。
1095
具光与光明，威光作光耀；
光明具庄严，我今礼敬佛。
1096
光明如俱胝，如月般明亮；
殊胜最超胜，我今礼敬佛。
1097
止息诸疑惑，驱散魔军众；
照耀诸世间，我今礼敬佛。
1098
无量光无比，世间无量明；
无量力无比，我今礼敬佛。
1099
照耀诸世间，如月离云翳；
显示净正法，我今礼敬佛。
1100
如火焰燃烧，如天神光耀；
摧毁大无明，我今礼敬佛。
1101
显示寂静法，如日除黑暗；
常散寂静德，我今礼敬佛。
1102
世间友世利，世亲世间伴；
三界作光明，我今礼敬佛。
1103
喜息止为食，饮用喜味多；
喜为食喜意，我今礼敬佛。
1104
生喜与欢悦，施与最上乐；
乐于独坐禅，我今礼敬佛。
1105
觉光与觉焰，觉光所庄严；
梵光与梵焰，我今礼敬佛。
1106
梵身与梵相，梵法婆罗门；
得梵成梵者，我今礼敬佛。
1107
梵慧行梵行，住梵知梵者；
梵眼与法眼，我今礼敬佛。
1108
多所利慈爱，大悲心具足；
示现解脱道，我今礼敬佛。
1109
度众生有流，如善巧船师；
慈力勇精进，我今礼敬佛。
1110
乐善无烦恼，无边悲所依；
无减善知者，我今礼敬佛。
1111
施眼与施智，悲愍诸世间；
悲心极圆满，我今礼敬佛。
1112
善心无暴恶，慈心无瞋怒；
清净心无污，我今礼敬佛。
1113
行善者为善，善道之引导；
圆满善波罗蜜，我今礼敬佛。
1114
无边悲行者，增长悲藏者；
深远悲所依，我今礼敬佛。
1115
大悲具智慧，悲智如大海；
极作大悲者，我今礼敬佛。
1116
行善具悲愍，善友具慈心；
善说正法者，我今礼敬佛。
1117
导师具悲心，安稳心安稳；
喜心令人醉，我今礼敬佛。
1118
舍弃转轮王，觉者得一切；
无余悲如海，我今礼敬佛。
1119
瞋恚大火焰，以慈水浇灭；
利益诸世间，我今礼敬佛。

1120.

Karuṇāsītalacitto, sabbasattānukampako;

Kalyāṇadhammena yutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1121.

Dayodadhi dayānidhi, dayālu dayāsāgaro;

Dayādhipo dayānātho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1122.

Mahādayo mahodayo, mahāsayo mahesi yo;

Sadādayo sadāsayo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1123.

Hitado sabbasattānaṃ, sabbesānaṃ sukhadado;

Santido sabbapāṇānaṃ, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1124.

Pajjunnoriva bhūtāni, dhammameghena vassitā;

Santisukhakaro loke, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1125.

Parapekkhī parasevī, parasukhakārī isi;

Parahitesī paratthī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1126.

Catusaccaṃ pakāsesi, anukampāya pāṇinaṃ;

Bahūjane santāresi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1127.

Sadā santo santidāyī, sukhito sukhadāyako;

Dhammameghaṃ pavassesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1128.

Bahujanahitatthāya, anekabhavaṃ saṃsari;

Bahujanaṃ uddhāresi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1129.

Bahūnaṃ hitasukhāya, paripūresi pāramī;

Mokkhamaggaṃ gavesesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1130.

Sabbattha samattacitto, sabbapāṇānukampako;

Sabbadā karuññacitto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1131.

Sabbamitto sabbasakho, sabbabhūtānukampako;

Sabbasattahitakaro, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1132.

Sabbesānaṃ hitacintī, sabbesānaṃ sukhāvaho;

Sabbesānaṃ anukampī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1133.

Sampuṇṇasukumāraṅgo, aṅgapaccaṅga sobhano;

Vaṇṇanīyo vandanīyo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1134.

Sabbasobhā susobhito, sabbamahimāmaṇḍito;

Sabbapajānaṃ vallabho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1135.

Ruciro abhiruciro, abhirūpo surūpavā;

Anomavaṇṇo suvaṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1136.

Kantavaṇṇo kantarūpo, kantakitti kantayaso;

Kantajuṇho kantajoti, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1137.

Chaḷabhiññāppatto dhīmā, chavivaṇṇo sudassano;

Chabbaṇṇaraṃsī sobhano, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1138.

Kañcanagghiyasaṅkāso, niddoso kanakattaco;

Soṇṇānano suruciro, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1139.

Pabhāhi anurañjesi, mokkhapanthapakāsako;

Dhammarasmiparikkhitto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1140.

Sīhahanu’sabhakkhandho, ñāṇanibhāmaṇḍito;

Sumukho sundaro eso, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1141.

Kantiyutto kantidatto, manojo manamodano;

Sabbajane pamodesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1142.

Suvaṇṇo suvaṇṇavaṇṇo, hemavaṇṇo vaṇṇuttamo;

Hiraññavaṇṇo hemāṃsu, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1143.

Kantakāyo kantasobho, kantaābho kantapabho;

Kantadassano kantimā, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1144.

Mududhavaluṇṇo cāpi, aviraḷadantāvalī;

Ussaṅkhapādo bhagavā, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1145.

Dīghatanu dīghajivho, dīghabāhu dīghaṅgulī;

Sudaḷhahatthacaraṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1146.

Brahmaghoso eṇijaṅgho, ujudeho brahmāsamo;

Rasaññū rasaggasaggī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1147.

Nīlakkhī dīghapaṇhī ca, kanakatuṅganāsiko;

Cakkavaraṅkitapādo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1148.

Cattālīsasamadanto, taruṇavaccha pakhumo;

Sīho’va pubbaddhakāyo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1149.

Lomakūpekalomo ca, kañcanasadisattaco;

Odātadāḍhāsampanno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

我将为您翻译这段巴利文：
1120
悲心得清凉，悲愍诸众生；
相应善妙法，我今礼敬佛。
1121
悲海悲藏者，具悲悲如海；
悲主悲导师，我今礼敬佛。
1122
大悲大生起，大依止大仙；
常悲常所依，我今礼敬佛。
1123
施利诸众生，施乐与一切；
施寂诸生命，我今礼敬佛。
1124
如雨神众生，法雨降众生；
世间作寂乐，我今礼敬佛。
1125
观他服侍他，圣者作他乐；
求他利他益，我今礼敬佛。
1126
显示四圣谛，悲愍诸众生；
度脱诸众多，我今礼敬佛。
1127
常寂施寂静，乐者施安乐；
降注正法雨，我今礼敬佛。
1128
为众生利益，轮回诸多有；
拔济诸众多，我今礼敬佛。
1129
为众生乐利，圆满诸波罗蜜；
寻求解脱道，我今礼敬佛。
1130
处处平等心，悲愍诸生命；
常具悲愍心，我今礼敬佛。
1131
一切友一切伴，悲愍诸众生；
作利诸众生，我今礼敬佛。
1132
思利诸众生，带来诸安乐；
悲愍于一切，我今礼敬佛。
1133
圆满妙柔身，肢体皆庄严；
可赞应礼敬，我今礼敬佛。
1134
具足诸庄严，一切威德饰；
众生所爱戴，我今礼敬佛。
1135
可爱极可爱，殊胜具妙相；
无比色善色，我今礼敬佛。
1136
悦色悦形相，悦名声悦德；
悦光明悦辉，我今礼敬佛。
1137
具足六神通，肤色极殊妙；
六色光庄严，我今礼敬佛。
1138
如黄金光色，无垢金肤色；
金颜极灿烂，我今礼敬佛。
1139
以光令欢喜，显示解脱道；
法光明围绕，我今礼敬佛。
1140
狮颔牛王肩，智慧光庄严；
善面极端严，我今礼敬佛。
1141
具悦施悦意，悦意令心喜；
令众生欢喜，我今礼敬佛。
1142
善色黄金色，金色最上色；
黄金色金光，我今礼敬佛。
1143
悦身悦庄严，悦光明悦辉；
悦见者具悦，我今礼敬佛。
1144
柔软如新棉，齿列极整齐；
世尊足高隆，我今礼敬佛。
1145
长身与长舌，长臂与长指；
手足极坚实，我今礼敬佛。
1146
梵音羚羊胫，直身如梵天；
知味味中胜，我今礼敬佛。
1147
青眼长足跟，金色高鼻直；
足具轮相好，我今礼敬佛。
1148
四十齿齐平，睫如幼牛犊；
身前如狮子，我今礼敬佛。
1149
毛孔一毛生，身色如黄金；
具足白牙齿，我今礼敬佛。

1150.

Sunīlamuddhaggalomo, byāmappabhāsumaṇḍito;

Jālikahatthacaraṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1151.

Kosohitavatthaguyho, suppatiṭṭhitacaraṇo;

Sīhahanu’ṇhīsasīso, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1152.

Sabbamahāpurisaṅgo, battiṃsalakkhaṇadharo;

Asītānubyañjano yo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1153.

Ativiya manuñño ca, ativiya manoramo;

Ativiya manohārī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1154.

Accantakantimā kanto, sobhano piyadassano;

Battiṃsalakkhaṇapuṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1155.

Kantābho kañcanavaṇṇo, kañcanānanalocano;

Kañcanācalasaṅkāso, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1156.

Kamanīyo kantanīyo, kañcanaṃ’va jutikaro;

Padumapattakkho rūpī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1157.

Kalyāṇadassano juṇho, ditto’va kanakācalo;

Jutimā dibbadassano, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1158.

Varalakkhaṇalaṅkito, sabbato sabbasundaro;

Somma sabbaṅgasobhano, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1159.

Guṇānamākaro pujjo, karavīkarutassaro;

Varalakkhaṇaākiṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1160.

Mahākāyo brahākāyo, brahmakāyo kāyaujū;

Kantikāyo santikāyo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1161.

Accantasukhumālaṅgo, accantamudulatanu;

Accantasundaro sāmī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1162.

Jananetto janamoḷi, pasannanayanānano;

Kumudānanalocano, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1163.

Pasannacitto pasādo, paṇīto atisobhito;

Pariyodāto paramo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1164.

Bhabbarūpo bhaddarūpo, bhaddabhāṇī bhaddamukho;

Bhassaro bhāsuro bhiyyo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1165.

Mañjughoso mañjuvāṇī, mañjubhāṇī mañjussaro;

Mañjubhāsī mudubhāsī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1166.

Mudukāyo muducitto, muduko mudulakkhaṇo;

Mudumano mudubhaṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1167.

Varalakkhaṇasampanno, sabbaṅgasamannāgato;

Sabbaloke sabbuttamo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1168.

Susobhito sobhāyutto, santibhūsanabhūsito;

Tilokassa tuṅgaketuṃ, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1169.

Ghorasaṃsāroghatiṇṇo, mokkhalaṅkāra’laṅkato;

Susobhayutto suguṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1170.

Sabbaguṇasusampanno, sīlālaṅkāra’laṅkato;

Saddhammaratanaseṭṭho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1171.

Anantakittivaṇṇo yo, sabbasaṃsāravandito;

Pasiddho vissuto pujjo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1172.

Suvandito sabbaloke, sabbaloke sambhāvito;

Sammānito sabbaloke, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1173.

Devādhidevavandito, mahādevavināyako;

Tibhavavallabho khyāto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1174.

Dassaneyyo thomaneyyo, pasaṃsaneyyo pāmokkho;

Vaṇṇanīyo vandanīyo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1175.

Pasādanīyo pasīdo, pāsādiko passaddhiko;

Pūjanīyo accanīyo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1176.

Apacito sakkārito, pathito abhivādito;

Nissīmasilāghāppatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1177.

Tibhavavandito bhiyyo, oraṃ tīraṃ pāraṅgato;

Anagho paññasekharo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1178.

Balavanto phalavanto, bahūhi bahumānito;

Bahūpakārī bodhindo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1179.

Sabbaloke namassito, sabbaloke sammānito;

Manujāmarasakkato, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1180.

Lokānaṃ uttamo pujjo, susakkato sagāravo;

Vaṇṇakittibhato kanto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

我将为您翻译这段巴利文：
1150
青色上翘发，一寻光庄严；
手足现网纹，我今礼敬佛。
1151
马阴藏密隐，双足善安住；
狮颔肉髻顶，我今礼敬佛。
1152
具大丈夫相，三十二相好；
具八十随好，我今礼敬佛。
1153
极为可意乐，极为悦意者；
极为夺人心，我今礼敬佛。
1154
极具悦意光，庄严可爱见；
圆满三十二，我今礼敬佛。
1155
悦光黄金色，金面金眼目；
如金山庄严，我今礼敬佛。
1156
可爱应可爱，如金放光明；
莲叶眼具相，我今礼敬佛。
1157
善见放光明，如金山照耀；
光明天人见，我今礼敬佛。
1158
胜相好庄严，一切皆殊妙；
祥和肢体美，我今礼敬佛。
1159
功德藏应供，如迦陵频声；
胜相好遍满，我今礼敬佛。
1160
大身梵天身，梵身身正直；
悦身寂静身，我今礼敬佛。
1161
极为柔细身，极为柔软体；
极为端严主，我今礼敬佛。
1162
众目众之首，清净眼与面；
白莲般眼目，我今礼敬佛。
1163
净心令净信，殊胜极庄严；
清净最上者，我今礼敬佛。
1164
妙相善妙相，善语善面容；
光明更光耀，我今礼敬佛。
1165
妙音妙言语，妙语妙音声；
妙语柔软语，我今礼敬佛。
1166
柔身柔软心，柔和柔相好；
柔意柔语言，我今礼敬佛。
1167
具足胜相好，具足一切支；
一切世最上，我今礼敬佛。
1168
善庄严具美，寂静饰庄严；
三界之高幢，我今礼敬佛。
1169
度可怖轮回，解脱饰庄严；
善具美善德，我今礼敬佛。
1170
善具诸功德，戒饰所庄严；
正法宝中胜，我今礼敬佛。
1171
无量名声德，轮回中受敬；
显赫闻名供，我今礼敬佛。
1172
世间善受敬，世间皆尊重；
世间极恭敬，我今礼敬佛。
1173
天中天所敬，大天之导师；
三有所爱称，我今礼敬佛。
1174
应见应赞叹，应赞首领者；
应赞应礼敬，我今礼敬佛。
1175
应信令净信，端严寂静者；
应供应亲近，我今礼敬佛。
1176
恭敬受尊重，闻名受礼拜；
无边称誉至，我今礼敬佛。
1177
三有倍受敬，此彼岸已度；
无罪智慧冠，我今礼敬佛。
1178
具力具果实，众多所尊重；
多所利觉主，我今礼敬佛。
1179
一切世礼敬，一切世尊重；
人天所供养，我今礼敬佛。
1180
世间最应供，善敬具恭敬；
具誉名可爱，我今礼敬佛。

1181.

Khyāto pakhyāto sukhyāto, vissavikhyāto vandito;

Vaṇṇādhiko vitthāriko, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1182.

Sabbaseṭṭho sabbajeṭṭho, sabbasuddho sabbuttamo;

Sabbavandito mānito, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1183.

Sabbe devenuvattesi, sabbadevavināyako;

Tilokamahito nātho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1184.

Sabbalokassa vinetā, sabbalokatikicchako;

Sabbesaṃ seṭṭho dhammaṭṭho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1185.

Sabbalokābhibhū vīro, sabbalokuttamo jino;

Vissuto sabbalokamhi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1186.

Sabbābhiññāparipuṇṇo, sabbalokasmiṃ vissuto;

Samantacakkhū pasiddho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1187.

Sabbalokahito nātho, sabbalokasukhāvaho;

Supūjito sabbaloke, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1188.

Sabbicchaṃ anicchanto, ucchinnachando sabbadhi;

Mahātaṇhāṇṇavuttiṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1189.

Yathāpekkhī tathā’kkhāsi, sabbathā saccamānaso;

Avitathaṃ viññāpesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1190.

Ñāṇaññū ñāṇasampanno, paññāsampanno paññavā;

Dhammojo dhammappasanto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1191.

Suguṇesu susampanno, sādhu sappuriso sudhī;

Mahāsumatisāgaro, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1192.

Nāmadassī rūpadassī, tapassī ca taponidhi;

Yathābhūtaṃ vipassī ca, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1193.

Upeto buddhadhammehi, aṭṭhārasahi nāyako;

Iddhippatto mahāsiddho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1194.

Sīlañca samādhiṃ patto, patto paññaṃ niyyānikaṃ;

Paripuṇṇadhammappatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1195.

Parisuddhadhammappatto, sabbavipallāsanudo;

Tibhavāṇṇavanittiṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1196.

Rāgānalaṃ nibbāpesi, sītibhūto sītaṅkaro;

Santisudhā vassāpesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1197.

Titthiye sunimmadditvā, ṭhapetvā micchāmaññitaṃ;

Saccadhamme patiṭṭhesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1198.

Vimutto mānusāsattiṃ, dibbāsattiṃ upaccago;

Sabbāsattivinimmutto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1199.

Tibhavetimiraharo, bodhiñāṇappabhandharo;

Dhammappadīpako bhabbo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1200.

Jhāniko jhānasampanno, aññāṇadheyyadhaṃsako;

Suṭṭhujhānī mahājhānī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1201.

Taṇhakkhayappatto nāgo, bhavanettipacchindako;

Āsattiṃ parimaddesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1202.

Sabbakammakilesāni, anavasesa vāhayī;

Dhammagaṅgā pavāhesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1203.

Damappatto yamappatto, samappatto samācaro;

Dhuvaṃ sassataṃ sampatto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1204.

Buddhimā mutimā ceva, matimā ca matissaro;

Muttimā mettamānaso, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1205.

Ṭhānāṭhānesu kusalo, dhammesu atikovido;

Laddhamedho sumedhāvī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1206.

Bhavadukkhoghanittiṇṇo, taṇhāpahānapāragū;

Aññāṇanisā nāsesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1207.

Dhīrahadayo dhorayho, saṃvuto saṃyatamano;

Guttindriyo guttamāno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1208.

Susaṃvuto santindriyo, santuṭṭho susamāhito;

Vijjācaraṇasampuṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1209.

Jāticakkaṃ vicuṇṇesi, natthi dāni punabbhavo;

Tilokaoghanittiṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1210.

Asaṃsaṭṭho agārehi, anāgārehi cūbhayaṃ;

Anokasārī asaṅgo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

我将为您翻译这段巴利文：
1181
闻名广闻名，善名遍闻敬；
德胜广大者，我今礼敬佛。
1182
一切中最胜，一切中最长；
一切中最净，一切中最上；
一切所礼敬，我今礼敬佛。
1183
诸天皆随顺，诸天之导师；
三界所尊重，我今礼敬佛。
1184
一切世教化，一切世医师；
一切中最胜，住法我礼敬。
1185
胜一切世间，世间最胜者；
世间遍闻名，我今礼敬佛。
1186
圆满诸神通，世间皆闻名；
普眼具盛名，我今礼敬佛。
1187
世间利导师，世间安乐因；
世间善供养，我今礼敬佛。
1188
不欲诸所欲，断尽一切欲；
度大渴爱海，我今礼敬佛。
1189
如所见而说，一切真实心；
宣说无虚妄，我今礼敬佛。
1190
知智具足智，具慧有智慧；
法生法清净，我今礼敬佛。
1191
善德中具足，善良善人智；
大善慧如海，我今礼敬佛。
1192
见名与见色，苦行苦行藏；
如实观察者，我今礼敬佛。
1193
具足佛法者，十八法导师；
神通大成就，我今礼敬佛。
1194
得戒得定者，得出离智慧；
圆满得正法，我今礼敬佛。
1195
得清净正法，除一切颠倒；
度三有大海，我今礼敬佛。
1196
熄灭贪欲火，清凉作清凉；
降注寂甘露，我今礼敬佛。
1197
善摧外道众，确立邪见者；
令住真实法，我今礼敬佛。
1198
解脱人执着，超越天执着；
解脱诸执着，我今礼敬佛。
1199
除三有黑暗，持觉智光明；
正法灯贤善，我今礼敬佛。
1200
禅者具禅定，摧毁无知域；
善禅大禅者，我今礼敬佛。
1201
龙象得爱尽，断除有之绳；
摧毁诸执着，我今礼敬佛。
1202
一切业烦恼，无余悉冲散；
法河流净除，我今礼敬佛。
1203
得调得克制，得平等正行；
得常得永恒，我今礼敬佛。
1204
具觉具智慧，具慧慧自在；
具解脱慈心，我今礼敬佛。
1205
是处非处善，诸法极善巧；
得智具大慧，我今礼敬佛。
1206
度有苦暴流，度脱爱彼岸；
灭无知黑暗，我今礼敬佛。
1207
智慧心忍重，防护摄心意；
护诸根护意，我今礼敬佛。
1208
善护寂诸根，知足善等持；
明行足圆满，我今礼敬佛。
1209
碎生死之轮，不复有后有；
度三界暴流，我今礼敬佛。
1210
不杂在家众，亦不杂出家；
无住处无着，我今礼敬佛。

1211.

Pahīnajātimaraṇo, anupādāya nibbuto;

Saṃsārasāgaraṃ tiṇṇo, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1212.

Maggagavesī maggagū, maggakkhāto tathāgato;

Amatamaggaṃ dassāvī, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1213.

Yathā adakkhi akkhāsi, bhagavā bhūrimedhaso;

Nikkāmo nimmalo nātho, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1214.

Moneyyaseṭṭho munindo, ratiṃ ca aratiṃ cuto;

Bhayātīto bhavātīto, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1215.

Pabuddhapariṇāyako, atiuccupakārako;

Sabboccasukhadāyako, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1216.

Amalino amaliccho, nimmalo malamajjano;

Madamaddo vītamado, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1217.

Apacito namassito, pathito abhivādito;

Devamanujaaccito, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1218.

Byāmappabhābhirucito, dvattiṃsalakkhaṇaddharo;

Anubyañjanasampanno, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1219.

Adaṇḍena asatthena, dhammena anusāsayi;

Uddharesi bahū satte, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1220.

Dhañño dhammasudhā pāyī, taṇhāvisaviddhaṃsako;

Sabbāvijjaṃ vicuṇṇesi, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1221.

Dhañño nātho! Dhañño sāmī! Dhañño mārābhibhū munī!

Dhañño vijitasaṅgāmo! Buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1222.

Jhānārāmo jhānarato, dhammārāmo dhammarato;

Aho! Aho! Pāraṅgato, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1223.

Puṇḍarīko’va nillitto, passa tassa visuddhataṃ;

Alaggamānaso eko, buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.1224.

Aho! Buddho! Aho! Suddho! Aho! Saṃsuddhamānaso!

Aho! Aho! Mettāsindhu! Buddhaṃ taṃ paṇamāmyahaṃ.

我将为您翻译这段巴利文：
1211
断除生与死，无取证涅槃；
度轮回大海，我今礼敬佛。
1212
寻道知道者，说道如来尊；
示不死道者，我今礼敬佛。
1213
如所见而说，世尊广大智；
离欲无垢尊，我今礼敬佛。
1214
寂默最胜主，超越乐不乐；
度怖畏有者，我今礼敬佛。
1215
觉悟之导师，极大利益者；
施最上安乐，我今礼敬佛。
1216
无垢无垢欲，无垢除垢者；
破慢离慢者，我今礼敬佛。
1217
恭敬与礼拜，闻名受礼敬；
天人所供养，我今礼敬佛。
1218
一寻光庄严，具三十二相；
具足诸随好，我今礼敬佛。
1219
不以杖与剑，以法而教化；
拔济众生多，我今礼敬佛。
1220
善哉饮法乳，破除渴爱毒；
粉碎诸无明，我今礼敬佛。
1221
善哉导师尊！善哉主人尊！
善哉胜魔仙！善哉胜战者！
我今礼敬佛。
1222
乐禅住禅者，乐法住法者；
善哉！度彼岸，我今礼敬佛。
1223
如莲华不染，见彼清净性；
心无着独存，我今礼敬佛。
1224
善哉佛！善哉净！善哉净意者！
善哉！善哉慈海！我今礼敬佛。

1225.

Sīlavisuddho, cittavisuddho, diṭṭhivisuddho namo namo;

Dhammavihārī, maṅgalakārī, janahitakārī namo namo.

Mahātapassī, dhammavipassī, akkhayadassī namo namo;

Maggagavesī, lokahitesī, buddhamahesī namo namo.

1225
戒清净，心清净，见清净，礼敬礼敬；
住于法，作吉祥，利众生，礼敬礼敬；
大苦行，法观察，见不灭，礼敬礼敬；
寻求道，世间利，佛大仙，礼敬礼敬。

